Viņš atbalsta Vācijas finanšu ministra Volfganga Šoibles ierosinājumu radikāli paplašināt ES ekonomikas un monetāro lietu komisāra pilnvaras, piešķirot tam lielāku teikšanu pār dalībvalstu budžetiem, nepieciešamības gadījumā liekot tos pārskatīt. «Esmu pārliecināts: ja mēs vēlamies atjaunot ticību eirozonai, valstīm ir jānodod daļa savas suverenitātes Eiropai,» ir pārliecināts M. Dragi.
ECB vadītājs arī uzskata, ka eirozonas valstis, kuras parādu krīze ir skārusi vissmagāk, daļēji jau ir zaudējušas savu suverenitāti. «Atsevišķas valdības joprojām nav sapratušas, ka ir zaudējušas nacionālo suverenitāti jau pirms ilga laika. Tāpēc, ka pagātnē tās sataisīja lielus parādus, tagad tās ir atkarīgas no starptautisko finanšu tirgu labvēlības,» viņš sacīja intervijā, kas ir publicēta jaunākajā Der Spiegel numurā.
M. Dragi kārtējo reizi aizstāvēja viņa vadītās iestādes lēmumu iegādāties neierobežotu daudzumu parādu krīzes mocīto eirozonas dalībvalstu valdību parādzīmes, lai samazinātu šo valstu aizņemšanās izmaksas starptautiskajos tirgos. Pret šo soli ir izteikusies Vācija, kas bažījas, ka tas varētu veicināt inflāciju. Vācijas Centrālā banka šo plānu pat ir pielīdzinājusi naudas drukāšanai, lai nodrošinātu finansējumu valdībām. «Ja valdības Eiropas dienvidos sekmīgi turpinās reformu ieviešanas politiku, ko mēs esam pieredzējuši pēdējos mēnešos, tad Vācijas nodokļu maksātāji gūs labumu no mūsu lēmuma iepirkt šo valstu parādzīmes. Nav labākas aizsardzības pret eirokrīzi kā veiksmīgas strukturālās reformas Dienvideiropā,» uzskata M. Dragi.