Vienotības valdība
Pēc tam kad Ēģiptes vēlēšanu komiteja svētdien bija izziņojusi islāmistu kustības Musulmaņu brālība kandidāta M. Mursi uzvaru prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā pār bijušo premjerministru Ahmedu Šefīku, M. Mursi deva solījumu būt visu ēģiptiešu prezidentam. «Es apzinos gaidāmos izaicinājumus, bet esmu drošs, ka, strādājot kopā, ar jūsu atbalstu mēs spēsim pārvarēt šo pārejas brīdi,» sacīja M. Mursi. «Šeit nav vietas konfrontācijai.»
Viņš arī solīja, ka visi ēģiptieši būs vienlīdzīgi likuma priekšā, tā mēģinot nomierināt vietējos kristiešus un sekulāros ēģiptiešus, kuri bažījas, ka, islāmistiem nonākot pie varas, varētu tikt ierobežotas «neticīgo» tiesības. Šīm bažām ir pamats, jo Musulmaņu brālība ir pretrunīga organizācija, kas ne tikai gadu desmitiem cīnījās pret pērn gāztā Hosnī Mubaraka autoritāro režīmu, bet par vienu no saviem mērķiem savulaik izvirzīja islāma republikas nodibināšanu Ēģiptē.
M. Mursi paziņoja, ka jaunajā valdībā centīsies iesaistīt dažādas ideoloģijas pārstāvošus politiķus. Tiek prognozēts, ka viņš valdības vadīšanu varētu piedāvāt bijušajam Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras vadītājam un Nobela Miera prēmijas laureātam Mohammedam el Baradejam. Šādi prezidents censtos nomierināt neislāmistus.
Jādraudzējas ar armiju
Ir skaidrs, ka M. Mursi rokas nav pilnīgi brīvas un viņam būs jāiet uz kompromisiem ar militāristiem, kas pārņēma varu pēc pērn februārī notikušās revolūcijas, bet pirms dažām nedēļām atbrīvoja šogad ievēlēto parlamentu, kurā pārliecinošs vairākums bija Musulmaņu brālībai.
Bez rīcībspējīga parlamenta prezidents nevar realizēt savas iniciatīvas un nav iespējams pieņemt jaunu konstitūciju, kas nosaka prezidenta varas apmēru. «Nevienam nevajadzētu šaubīties, ka būs vienošanās [starp prezidentu un militāristiem],» politologs Šadi Hamids no domnīcas Brookings Doha Center stāsta aģentūrai Reuters. «Militārajai padomei joprojām ir tanki un ieroči, un brālība to saprot. Ir jābūt kādai pagaidu varas dalīšanas norunai.»
Uzmanības vērti ir M. Mursi ārpolitikas plāni, kurus viņš atklāja Irānas medijiem. Tajos ietilpstot 1979. gadā parakstītā Ēģiptes un Izraēlas miera līguma pārskatīšana un diplomātisko attiecību atjaunošana ar Irānu, lai atjaunotu «stratēģisko līdzsvaru» Tuvajos Austrumos. Kaira un Teherāna pārtrauca diplomātiskās attiecības 1980. gadā pēc gadu iepriekš notikušās islāma revolūcijas Irānā.