SKDS direktors Arnis Kaktiņš Dienai skaidroja, ka tas saistīts ar atšķirīgu jautājumu skalu. Proti, kampaņas aptaujā bija iespējams atbildēt: «jā, bet kaut kad tālākā nākotnē», ko izvēlējās liela daļa respondentu. Taču atbalsts eiro ieviešanai jau no 1. janvāra ir 22%, kas sakrīt ar SKDS aptauju. Kā Dienai stāsta Valsts kancelejas eiro komunikācijas vadītāja Margrieta Ulmane, lai sasniegtu 70% informētības līmeni, ir jātērē 30% budžeta, un katra nākamā procenta sasniegšana kļūst aizvien dārgāka, jo tās ir grūti sasniedzamas sabiedrības grupas - bezpajumtnieki, ieslodzītie, iedzīvotāji ar zemu izglītības līmeni, cilvēki ar atkarībām.
Šī kampaņa izmaksā 1,4 miljonus latu, kas ir nedaudz vairāk par vienu eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju. Pusi no šīs summas finansē Eiropas Komisija. M. Ulmane norāda, ka līdzīgu summu iedzīvotāju informēšanai ir tērējušas arī citas valstis. Kopš jūlija kampaņa apzināti pievēršas tikai praktiskiem jautājumiem un nerunā par eiro ieviešanas ideoloģiju, kas tika darīts agrāk. «Esam pārliecināti, ka tieši praktisku zināšanu sniegšana vairos eiro atbalstītāju skaitu, un apzināti neorientējamies uz principiālu eiro pretinieku pārliecināšanu.»
Kampaņas galvenās sastāvdaļas ir reklāmas masu medijos, tostarp videoklipi televīzijā, bezmaksas informatīvais tālrunis, mājaslapa www.eiro.lv, informatīvie semināri dažādām sabiedrības grupām, arī uzņēmējiem, nevalstiskajām organizācijām, pašvaldībām, kā arī reģionālie eiro forumi. Kampaņa iekļauj projektu Godīgs eiro ieviesējs un praktiska bukleta nosūtīšanu pa pastu katrai Latvijas mājsaimniecībai, ko iedzīvotāji savās pastkastītēs atradīs jau novembra pirmajā pusē.
Kampaņas ietvaros jau ir notikuši 175 pasākumi 45 Latvijas pilsētās, tos ir apmeklējuši 22 tūkstoši cilvēku. Pa informatīvo tālruni septembrī ir saņemts 620 zvanu, kas salīdzinājumā ar jūliju, kad vidēji bija nedaudz virs 100 zvaniem, ir būtisks pieaugums. Savukārt mājaslapu www.eiro.lv ir apmeklējuši 145 000 apmeklētāju. M. Ulmane stāsta, ka viena no aktīvākajām interesentu grupām ir komersanti, kurus interesē ļoti praktiska informācija - līdz pat kases aparātu pārprogrammēšanai. Iedzīvotājus visvairāk interesējošie jautājumi ir par algu, pabalstu un pensiju pārrēķināšanu eiro, valūtas maiņas kursu un to, cik ilgi būs iespējams samainīt latus pret eiro un kas notiks ar banku uzkrājumiem.
Sabiedrisko attiecību speciāliste, LU pasniedzēja Inga Latkovska Dienai atzina, ka kampaņa ir veiksmīga un pietiekamā apjomā sniedz praktisku informāciju. «Ja vien cilvēks pats ir kaut nedaudz aktīvs, viņam visa informācija tiek pasniegta uz paplātes,» pārliecināta I. Latkovska. Arī A. Kaktiņš par kampaņas veiksmi uzskata lielo praktiskās informācijas daudzumu, kas tiek sniegts dažādām sabiedrības grupām.
Tik jūsmīgs nav sabiedrisko attiecību eksperts Ralfs Vīlands, kurš Dienai atzīst: «Laikam neesmu mērķauditorija, bet kampaņu nejūtu. Radi ārpus Rīgas bija apmeklējuši informatīvo semināru, kurā viņi bija vieni no retajiem apmeklētājiem. Iespējams, organizētāji pieiet jautājumam formāli pēc čeklistes, lai tiktu īstenota katra mazākā sastāvdaļa, nedomājot par kopainu. Faktiski mēs jau esam eirozonā, un sabiedrības viedoklim lēmuma «ratifikācijā» nozīmes nav.» R. Vīlands arī norāda, ka «60% sabiedrības atbalsts eiro ieviešanai pilnīgi noteikti sasniegts netiks. Tā ir utopija, no kuras būtu vērts savlaicīgi atteikties». Tajā pašā laikā R. Vīlands atzīst, ka ar dinamisku kampaņu ir iespējams palielināt cilvēku informētības līmeni.
Sociālekonomisko jautājumu eksperts Pēteris Strautiņš Dienai atzīst, ka kampaņa noteikti ir pamanāma publiskajā telpā: «Šķiet, ka praktiskā ziņā kampaņa tiešām skaidro ikvienam svarīgas lietas, pret to nekas iebilstams nav. Tas noteikti ir vajadzīgs. Ja tie ir centieni padarīt populārākus jau pieņemtus lēmumus - vai tā ir gudra nodokļu maksātāju naudas tērēšana? Nedomāju, turklāt tā ir slidena lieta demokrātiskā valsts iekārtā.»