Šis jautājums Eiropai, kurā gāze veido vairāk nekā ceturtdaļu no energoapgādes, īpaši aktuāls kļuva pēc Ukrainas un Krievijas konflikta šā gada janvārī, kad abu valstu strīdu dēļ bez gāzes ziemā palika desmitiem tūkstošu eiropiešu un tika apturētas ražotnes.
Toreiz Krievijas gāzes monopolists uzņēmums Gazprom uz laiku pilnībā pārtrauca gāzes tranzītu caur Ukrainu, sakot, ka šīs valsts teritorijā no Krievijas uz Eiropu sūtītā gāze tikusi regulāri zagta. Ukraina šos apvainojumus noraidīja. Taču, kā ceturtdien uzsvēra ES enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, vēl pirms šī «gāzes kara» bija skaidrs, ka pašreizējie pasākumi ārkārtas situāciju risināšanai nav pietiekami. «Visas dalībvalstis atzīst, ka ir nepieciešami kopīgi gāzes piegādes drošības standarti visā ES,» paziņoja A.Piebalgs.
Patlaban vairāk nekā pusi no patērētās gāzes Eiropa saņem no ārpuses, un viens no galvenajiem piegādātājiem ir Gazprom.
Jaunā EK regula paredz, ka visām dalībvalstīm jāizstrādā skaidri plāni ārkārtas situā-ciju risināšanai. Šo plānu pamatā jābūt attiecīgam riska novērtējumam. Turklāt katrā valstī ir jābūt kompetentai iestādei, kura uzraudzītu gāzes piegādes, sniegtu risku novērtējumu un plānotu valsts rīcību ārkārtas situācijās. Regula ES dalībvalstīm arī noteic par pienākumu cieši sadarboties krīzes gadījumos - šo darbu organizēs Eiropas Gāzes koordinācijas grupa.
Komentējot EK iniciatīvu, uzņēmuma Latvijas gāze (trešdaļa pieder Krievijas kompānijai Gazprom) preses sekretārs Vinsents Makaris bilst - Latvijas situācija ir atšķirīga no pārējas Eiropas. «Mums ir gāzes krātuve, un ārkārtas gadījumos varam ņemt gāzi no tās,» saka Latvijas gāzes pārstāvis. Kā piemēru viņš min pēdējās divas dienas, kad Krievijas pusē notika gāzesvada remontdarbi.
«Ja mums nebūtu krātuves, mums būtu jāprasa saviem patērētājiem līdz minimumam samazināt gāzes patēriņu. Taču mēs šajā laikā pārslēdzāmies uz krātuvi un vēl apgādājām Igauniju,» stāsta V.Makaris.