Aprīļa sākumā gaidāms olu cenu kāpums, atzīst Latvijas olu ražotāji. Par galveno olu cenu pieauguma iemeslu uzskata to, ka gada sākumā spēkā stājusies Eiropas Savienības (ES) direktīva, kurā noteikti jauni obligātie dējējvistu aizsardzības standarti un stingrākas dējējvistu labturības prasības. Eiropā trīs nedēļas pirms Lieldienām olu cena pārsniegusi līdzšinējos rekordus un pieaugusi vidēji par 70%, bet Lielbritānijā pat par 100%.
Šī ziņa ir laba viela pārdomām. No vienas puses, ir labi un pat aizkustinoši, ka Eiropas birokrāti parūpējušies par vistu labturību. Ļoti iespējams, ka tā patiešām bija risināma problēma ne tikai no humānisma viedokļa, bet arī no daudz piezemētāka - vistas gaļas kvalitātes - viedokļa. No otras puses, olu cenu kāpums nozīmē ne tikai olu, bet, iespējams, arī citu produktu, tajā skaitā maizes izstrādājumu, cenu kāpumu, kas, it kā sīkums, tomēr pietiekami sāpīgi var iesist «mazajam» eiropietim pa kabatu, it sevišķi tiem, kuri skaita kapeikas no algas līdz algai. Šeit ir jautājums, vai Eiropas Komisijas ierēdņiem, skatot un virzot vienu ideju, nav arī laikus jāizpēta sekas, ko šīs idejas iedzīvināšana var izraisīt, it sevišķi, ja tas skar tādu «sīkumu» - Eiropas iedzīvotāju un viņa labklājību. Un jādomā, kādi kompensāciju mehānismi varētu tikt iedarbināti, lai, uzlabojot vistu labturību, neciestu cilvēku «labturība».