KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga Dienai stāsta, ka nošķirt informatīvas kampaņas no slēptas aģitācijas ir sarežģīti, tāpēc izveidojušos situāciju uzskata par vienu no riskiem godīgai un caurskatāmai priekšvēlēšanu aģitācijas norisei, kas sākās jau 25. janvārī.
Šajā laikā ir aizliegta slēptā aģitācija un visiem izdevumiem ir jābūt atklātiem un uzskaitāmiem. Tāpēc leģitīmas ir bažas par slēptu aģitāciju sabiedrības informēšanas aizsegā. Tas arī nozīmē nevienlīdzīgu konkurenci starp Eiropas Parlamentā jau ievēlētiem deputātiem un to partiju deputātu kandidātiem, kuriem nav pārstāvniecības Eiroparlamentā.
Jāteic, līdz šim visaktīvāk piešķirto finansējumu ir izmantojuši Eiropas Tautas partijas grupā ietilpstošie Latvijas deputāti, pērkot gan raidlaiku radio un televīzijā, gan reklāmas laukumus presē. Eiropas Tautas partijas grupas Latvijas preses sekretārs Ģirts Salmgriezis Dienai uzsvēra, ka, sākot ar 25. janvāri, deputāti sabiedrības informēšanai paredzēto finansējumu vispār neizmantos, lai nerastos nekādi pārpratumi un interpretācijas iespējas.
Arī Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas Latvijas deputāts Roberts Zīle Dienai apliecināja, ka rīkosies tāpat. «Zinot KNAB interpretācijas iespējas, mēs šo finansējumu neaiztiksim. Te gan jāpiebilst, ka iepriekšējās vēlēšanās KNAB nevienu netika sodījis par neadekvātu finansējuma izlietojumu, lai gan tam bija pamats.»
Šādu lēmumu atzinīgi vērtē Eiroparlamentā pašlaik nepārstāvētās ZSS deputāts, kurš arī startēs gaidāmajās vēlēšanās, - Kārlis Seržants. «Līdzšinējās eiroparlamentāriešu aktivitātes medijos citādi kā par aģitāciju ir grūti nodēvēt. Netika skaidrots, kāpēc iebilda pret ģenētiski modificētas pārtikas aizliegumu vai kāpēc balsoja pret Parlamenta atbalstīto «nolikto atslēgu» principu. Tā būtu bijusi sabiedrības informēšana.»
Sabiedrisko attiecību speciālists, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Silvestrs Savickis Dienai atzīst, ka līdzšinējās deputātu aktivitātes nevar klasificēt tikai kā aģitāciju vai tikai kā sabiedrības informēšanu. «Tas ir interpretācijas jautājums. Protams, pašreizējiem deputātiem ir lielākas iespējas izpausties nekā kandidātiem no Eiroparlamentā nepārstāvētām partijām. Bet tā ir objektīvi izveidojusies situācija.»
Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā pārstāve Marta Rībele Dienai skaidro, ka finansējums sabiedrības informēšanai tiek piešķirts Eiropas Parlamenta politiskajām grupām, kuras tālāk to sadala deputātiem. «Parlaments ir izstrādājis stingras vadlīnijas šā finansējuma izlietošanai, un par to ievērošanu ir atbildīga katra politiskā grupa,» uzsver M. Rībele. Viņa arī norāda, ka pirmsvēlēšanu aģitācijas laikā birojs tos deputātus, kuri startē vēlēšanās, savās aktivitātēs neiesaistīs. «Mēs turpināsim informēt par Parlamenta darba kārtību un pieņemtajiem normatīvajiem aktiem, bet neminēsim deputātu uzvārdus.»