Kopš Lisabonas līguma pieņemšanas Eiropas Parlaments (EP) de facto kļuvis par pēdējās instances lēmumu pieņēmēju finansiālos jautājumos. Balstoties uz jaunajām Lisabonas līguma pilnvarām, EP arvien sparīgāk piesaka savas tiesības lemt par dažādiem Eiropas Savienības jautājumiem. Eiropas Komisijas (EK) apstiprināšana, starptautiski līgumi, ārpolitika, ES budžets - tās visas ir jomas, kur EP izrāda arvien lielāku politisko ietekmi. Parlamentu uzklausa arvien rūpīgāk, jo tas var noraidīt finanšu līdzekļus, kā arī neapstiprināt starptautiskus līgumus.
Kāds Spānijas politiķis triju ES institūciju - EP, EK un dalībvalstu Padomes - lemšanas procesus nosaucis par «sarežģītākiem nekā Svētā Trīsvienība». Tomēr viens ir skaidrs: arvien biežāk EP cenšas izvirzīt kompromisa variantu jautājumos, kur tam ir koplemšanas tiesības ar ES Padomi. Vai tas ietekmē politiku Latvijā?
Parlamentam un ES Padomei jāpanāk kompromiss par 2011. gada budžetu. EP pieprasa risinājumus, kas tieši nodrošinātu ES pašai savus resursus, kā arī nodrošinātu iespēju eiroparlamentāriešiem kā novērotājiem piedalīties nākamajā ES septiņu gadu «finanšu perspektīvas» plānošanā.
Pirmais jaunā budžeta raunds beidzies bez vienošanās starp EP un Padomi, lai gan izaugsmes budžets krietni apcirpts no 6% uz 2,9%. EP deputāts Ivars Godmanis (Liberāļu grupa) lēš, ka, atvēlot 1,4% no Eiropas PVN ieņēmumiem, varētu pilnībā segt ES budžetu, dalībvalstīm vairāk nepiemaksājot. Tomēr šāds variants, kas Latvijai ietaupītu krietnus līdzekļus, šobrīd maz ticams. Eiropas mēroga PVN, finanšu transakciju nodoklis un avioreisu nodoklis vairāk skartu lielās Rietumeiropas valstis nekā jaunās dalībvalstis, tādēļ turīgāko valstu nacionālās intereses, visticamāk, to nepieļaus. Taču, ja EP Strasbūrā šodien, 15. decembrī, budžetu neapstiprina, Latvijai draud vēl lielāki zaudējumi no Kohēzijas un strukturālo fondu līdzekļiem, kas netiktu palielināti, kā paredzēts jaunajā budžeta projektā.
EP priekšsēdētājs Ježijs Buzeks (Polija) to jau komentējis: budžetu piebremzējušās dalībvalstis neapzinājās, ka ES budžets nav daļa no problēmas. Gluži otrādi - tas rada risinājumus. Priekšgalā budžeta griezējiem bijusi Lielbritānija, Nīderlande un Zviedrija. Buzeks un parlamentārieši argumentējuši, ka, apvienojot investīcijas ES budžetā, nevis tās sašķeļot nacionālajos budžetos, ES radīsies lielāka atdeve. Varam pieminēt, ka jau pirms sešiem gadiem EP piebremzēja ES budžeta griešanu izglītībā un citās attīstības jomās, kas garantē izaugsmi. Piemēram, EP nodrošināja, ka aptuveni 1500 Latvijas jauniešu ik gadu var studēt bezmaksas ārzemju Erasmus programmā, kad tai draudēja apcirpšana.
Lai gan Latvijas uzmanība ir vērsta uz pašu budžetu, Eiropas Savienības budžeta aizkavēšanās var negatīvi ietekmēt mūsu attīstību. Ja EP nenobalsos par jauno budžeta variantu šonedēļ, tad nākamo gadu sāksim ar 14% samazinājumu paredzētajos kohēzijas politikas fondos, tādējādi samazinot Latvijas saņemto ES finansējumu.
Tautas vēlētais EP kā ES pilsoņu «acis un ausis» pieprasa būt klāt turpmāko budžetu veidošanā. Raudzīsimies, kā atrisināsies šīs debates starp ES institūcijām un kā tā ietekmēs finansējumu Latvijas attīstībai.
*Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītājs