Jebkura politiska vai ekonomiska situācija var kalpot, lai cilvēki izmantotu šo nacionālisma mehānismu, lai pārvarētu nedrošības sajūtu.
Nacionālajai ideoloģijai augsne ir tad, ja cilvēks nespēj apzināties citas savas identitātes, kurām viņš piederīgs, un nacionālo piederību var izmantot kā atbalstu, kā kruķi nestabilā situācijā. Taču, ja nacionālā identitāte kļūst «hroniska», tā norobežo no citiem alternatīviem skatījumiem.
Neesmu optimistisks attiecībā uz to, ka nacionālisms ir labs un veselīgs. Īslaicīgi tas ļauj justies labi, taču ilgtermiņā tas nav īsti veselīgi. Eiropas identitāte latvietim ir problēma.
Viens no iemesliem - ir iemācīts, ka tautība ir īstais un dominējošais identitātes modelis. Otrs - lai latvieši vairāk justos kā eiropieši, jāatsakās no dažiem mīta elementiem, nevaram iet ar cepuri, prasot, lai mums tiek atmaksāts par kādreiz pārdzīvotajām ciešanām.
Ekonomikā iespējams izmantot nacionālisma ideju un tādā veidā nopelnīt, taču nacionāls protekcionisms ir iespējams īstermiņā, tas ir ātrs, pragmatisks risinājums. Tomēr esmu skeptisks attiecībā uz to, ka šo ideju varētu likt par stūrakmeni ilgtermiņā.