Vēl viens cerību stars
Vēl trešdienas pirmajā pusē nebija skaidrs, vai Minskas miera sarunas norisināsies tā sauktajā Normandijas formātā, tomēr cits pēc cita Ukrainas prezidents P. Porošenko, Krievijas prezidents Vladimirs Putins, Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands apstiprināja došanos uz Baltkrieviju.
Sarunas varēja notikt, pateicoties A. Merkeles un F. Olanda gandrīz nedēļu ilgajiem diplomātiskajiem centieniem, kuru ietvaros viņi ieradās Kijevā un Maskavā. «Ir divas valstis, kas vēl tic, ka vienošanās ir iespējama. ASV šīs cerības atmeta jau pirms kāda laika. Šīm divām valstīm acīmredzot vēl ir saglabājusies kaut kāda ticība Krievijai,» pētnieks Džonatans Ejals no Londonas domnīcas RUSI norāda uz Vāciju un Franciju.
Visbiežāk uzdotais jautājums pirms sarunām bija, vai izdosies panākt vienošanos, ko karojošās puses reāli ievērotu. Pērn septembrī turpat Minskā parakstītais pamiers, kas paredzēja uguns pārtraukšanu un smagās artilērijas atvilkšanu, tika regulāri pārkāpts.
Vācija šonedēļ paziņoja, ka jaunā vienošanās ir jābalsta uz iepriekšējās pamatiem: atvilkt smago artilēriju, izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas, izveidot 50-70 kilometru plašu buferzonu, slēgt Ukrainas un Krievijas robežu un garantēt ierobežotu autonomiju separātistu kontrolētajām teritorijām.
Dž. Ejals netic, ka Ukrainai un rietumvalstīm izdosies panākt Kijevas kontroles atjaunošanu pār Ukrainas un Krievijas robežas posmu, caur kuru Maskava apgādā separātistus. «Ja šos anklāvus pastāvīgi neapgādātu ar ieročiem, pārtiku un naudu, tie nespētu pastāvēt un jau sen būtu sabrukuši,» Dž. Ejals sacīja CNN. «Realitātē Rietumu valdības necer, ka Krievija vienkārši pametīs šīs teritorijas.»
A. Merkeles preses sekretārs Štefens Zeiberts pirms līderu tikšanās sacīja, ka tas ir «cerību stars, bet nekas vairāk». Viņš piebilda, ka nav zināms, vai tiks panākta vienošanās, bet esot vērts pacensties Austrumukrainas iedzīvotāju dēļ. Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss norādīja, ka tā ir «pēdējā iespēja», lai izbeigtu konfliktu.
P. Porošenko pirms ierašanās Minskā paziņoja, ka varētu izsludināt karastāvokli visā Ukrainā, ja diplomātiskā ceļā neizdosies atrisināt bruņoto konfliktu Austrumukrainā. «Mēs esam par mieru, bet, ja vajadzēs dot pa zobiem, mēs dosim. Ja vajadzēs aizsargāt savu zemi, tad mēs to darīsim līdz pēdējam,» P. Porošenko citē newsru.ua.
Maskava pirms Minskas sarunām bija optimistiska. Avots Krievijas diplomātiskajā korpusā sacīja, ka ir 70% varbūtība panākt vienošanos jau trešdien. «Prezidenti nedodas uz Minsku bez iemesla,» avots sacīja ziņu aģentūrai Reuters.
Izmanto kasešbumbas
Neilgi pirms Minskas miera sarunu sākuma promaskaviskie separātisti pastiprināja ofensīvu. Ukrainas varasiestādes ziņoja, ka separātistu ielenktajā Debaļceves pilsētā trešdien apšaudēs nogalināti vismaz 19 ukraiņu karavīri un 78 ievainoti. Tie ir vieni no lielākajiem ukraiņu puses zaudējumiem kopš karadarbības sākuma pērn aprīlī.
Vismaz pieci cilvēki nogalināti un deviņi ievainoti trešdien separātistu kontrolētās Doņeckas autoostas apšaudē. Separātisti apgalvo, ka artilērijas šāviņi trāpījuši diviem autobusiem, kas pilnībā sadeguši.
Savukārt Ukrainas valdības kontrolētajā Kramatorskā, kas atrodas aptuveni 50 kilometru no frontes līnijas, otrdien artilērijas uzbrukumos miruši vismaz septiņi civiliedzīvotāji un četri karavīri, ievainojumus guvuši 35 civiliedzīvotāji un 29 militārpersonas. Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kurš naktī uz trešdienu ieradās neizziņotā vizītē pilsētā, paziņoja, ka separātisti uzbrukumos izmantojuši kasešbumbas, kuru neesot Ukrainas armijas bruņojumā.
Arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai esot pierādījumi, ka uzbrukumos Kramatorskai izmantotas kasešbumbas. 116 pasaules valstu pievienojušās ANO konvencijai par kasešbumbu aizliegumu, jo tās tiek uzskatītas par īpaši bīstamām civiliedzīvotājiem. Krievija un Ukraina nav pievienojušās konvencijai.
ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā Bens Hodžs vakar informēja, ka amerikāņu militārie instruktori martā sāks apmācīt ukraiņu karavīrus, kuri cīnās Austrumukrainā. «Mēs viņus apmācīsim aizsardzības uzdevumos, kā darboties apstākļos, kad krievi traucē sazināties, un kā aizsargāt sevi no krievu un separātistu artilērijas,» komandieri citē Reuters.
Eiropas Savienības (ES) Padomes prezidents Donalds Tusks uz ceturtdien notiekošo ES dalībvalstu vadītāju sanāksmi Briselē uzaicinājis P. Porošenko, lai apspriestu situāciju Austrumukrainā un «saskaņotu turpmākos soļus».
Savukārt Austrumukrainas separātistu līderiem ceturtdien paredzēts ierasties Maskavā, lai Krievijas parlamenta deputātus informētu par Minskas sarunu iznākumu.