Struktūrfondu naudas sadalītāji iebilst - inovācijas jēdziens ir traktējams krietni plašāk, turklāt atbalsts tiek piešķirts gan jaunu produktu radīšanai, gan to ražošanas uzsākšanai. Tomēr I. Šteinbukas vārdos der ieklausīties, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete - valdības atteikšanās uzklausīt institūciju ieteikumus savulaik novedusi valsti līdz ekonomiskajai krīzei.
Pārņemt drīkst
Inovācijas jēdziens ir ļoti plašs, tā galvenā iezīme - tas ir process, kurā idejas, izstrādnes un tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā produktā vai pakalpojumā, skaidro Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora vietnieks Māris Ēlerts norāda, ka I. Šteinbukas viedoklis atbilst jēdzienam «lineārā inovācija» - uzņēmums vai zinātniskais institūts pats izstrādā produktu, kuru pēc tam ievieš ražošanā, tomēr modernajā pasaulē arvien biežāk ieviešas atvērto inovāciju prakse, kad produkts tiek radīts, dažādos posmos iesaistoties dažādiem spēlētājiem. Latvijas inovācijas politikas galvenais mērķis ir paaugstināt vietējo uzņēmumu konkurētspēju - nav svarīgi, vai tehnoloģijas izstrādātājs ir Latvijā vai ārpus tās. Līdzīgi spriež Inovatīvo risinājumu institūta vadītājs Uldis Celmiņš - ārvalstu tehnoloģiju apgūšana ļauj radīt inovatīvus produktus. «Nav nekas slikts, ja uzņēmējs pārņem jaunu tehnoloģiju no ārzemēm, turklāt, ja produkts no idejas līdz ražošanai tiek radīts uz vietas, tā finansēšana var būt nepārskatāmāka,» saka U. Celmiņš. Tomēr EK uzskata, ka Latvijā lauvas tiesa tiek atvēlēta iekārtām, produktiem un tehnoloģiju iepirkumiem, kas paši par sevi nav inovācijas un nenodrošina patiesu izrāvienu. Bažas rada arī fakts, ka divas investīciju apakšprogrammas jau esot slēgtas. EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Sanita Jemberga pauž, ka Latvija stratēģiskas darbības vietā izvēlas īstermiņa apsvērumus, kas rada «uzrāvienu», bet nepalīdz panākt pārtikušākās valstis. Būtu nepieciešami arī kvalitatīvāki pētījumi par to, kā līdz šim sekmējies ar fondu apgūšanu - esošie nedod pilnīgu priekšstatu, kādu mācību gūt no iepriekšējās pieredzes un kādus uzlabojumus vajadzētu veikt, pauž S. Jemberga.
Ar zinātni vienā valodā
Lai arī vidēji statistiski Latvija ES struktūrfondus apguvusi «virs vidējā», tieši inovāciju jomā tā ir pēdējā vietā, norāda S. Jemberga. Viena no problēmām līdz ar lēno finansējuma apgūšanu ir lēnais progress zinātnei un inovācijām domātajā programmas līnijā. Biomehānikas un fizikālo pētījumu institūta direktors Aigars Atvars Dienai atzīst, ka zinātniskie institūti nav pieraduši strādāt tā, lai iegūtu izstrādājuma paraugu (prototipu), savukārt uzņēmēji neuzņemas risku investēt idejā no produkta izstrādes līdz pašam produktam, līdz ar to Latvijā tapušas idejas ceļš līdz dienasgaismai ir ļoti garš. A. Atvars arī norāda, ka struktūrfondu finansējums pētniecības procesa laikā ir 75%, kamēr produkta izstrādē vien puse no nepieciešamās summas. M. Ēlerts uzskata, ka ir vēlama sadarbība starp Latvijas zinātniskajiem institūtiem un Latvijas ražotājiem jaunu tehnoloģiju vai produktu izstrādē, tomēr zinātnisko institūciju skaits Latvijā ir pārāk mazs, tādēļ nevar celt iebildumus pret tehnoloģiju iegādi no ārvalstu izstrādātājiem. Zinātnisko iestrādņu radīšanu un ieviešanu Latvijā atbalsta sešas struktūrfondu programmas, vēl trīs veicina sadarbību starp zinātniskajām institūcijām un saņēmējiem. LIAA dati vēsta, ka jaunu produktu ieviešanai ražošanā esošajā finanšu periodā apstiprināti 56 projekti, no kuriem pabeigti jau 27. Savukārt jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādē apstiprināti 88 projekti. Zinātnisko iestrādņu attīstību atbalsta sešas apakšprogrammas. Gan LIAA, gan EM kā vienu no veiksmes stāstiem min SIA Autonams, kas ES struktūrfondu atbalstu saņēma imobilaizera izstrādei un transporta organizēšanas sistēmas ražošanas uzsākšanai. SIA Autonams valdes loceklis Edvīns Panders atzīst, ka finansējuma apguve bijusi laikietilpīga, nereti šķēršļus radījuši sarežģīti noteikumi, taču projektu izdevies noslēgt pašu spēkiem. Arī M. Ēlerts pauž, ka uzņēmējiem un zinātniskajām institūcijām darbu apgrūtina sarežģītās un bieži pretrunīgās ES normas valsts atbalsta ierobežošanai, kā arī programmu nosacījumu pretruna ar ES un Latvijas normatīvajiem aktiem.
ES nauda - dzīvības līnija
EK paustajā ir jāieklausās, uzskata eiroparlamentāriete S. Kalniete. Viņa atgādina - Latvijas valdība līdz 2008. gadam atteikusies uzklausīt ārvalstu institūciju komentārus un tas novedis pie smagām sekām. S. Kalniete apgalvo - būtiski, lai valdība apzinātos, ka struktūrfondu līdzekļi ir vienīgie, ko var ieguldīt attīstībā. Arī EK pārstāvniecība Latvijā pauž, ka ES nauda faktiski ir ārēja ekonomikas dzīvības līnija, no kā LV iespējams veikt investīcijas, papildinot nepietiekamo valsts budžetu. Īpaša uzmanība ir jāpievērš struktūrfondu finanšu ieguldījumu kvalitātei un problēmas ir jārisina, lai neviens nevarētu teikt, ka Latvija esošajā finanšu periodā saturiski nav sasniegusi visu iespējamo, norāda S. Jemberga.