Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece Dienai atklāj, ka pagaidām precīzi eksporta apjomi uz Krieviju tieši šai produktu kategorijai netiek izdalīti, vien redzams, ka eksports ir ļoti niecīgs. «Zemkopības ministrs šobrīd vairāk runā par to, kā nodrošināt pēc iespējas lielāku veikalu ķēžu atbalstu, lai mūsu zemkopjiem ir, kur realizēt savu produkciju,» norāda D. Muceniece.
Savukārt asociācijas Latvijas dārznieks vadītājs Jānis Bērziņš pauž sašutumu par EK iecerēto kompensāciju kārtību: «Mēs esam vienotā tirgus telpā. Ja tagad kādām valstīm sniegs atbalstu, citām ne, tā ir tirgus kropļošana. Šobrīd ieguvēji ir tie, kas eksportēja uz Krieviju. Dārzkopji un augļkopji cīnījās vietējā tirgū un tagad nesaņems neko, bet tirgus jau principā būs pārpildīts ar Polijas un Ukrainas lētajiem dārzeņiem.» Viņaprāt, mūsu Ārlietu ministrija pārāk kūtri iestājusies par Latvijas zemniekiem, jo jau no paša sākuma runāts par to, ka sankcijas nodarīs postu arī tiem, kas ražo vietējam tirgum. «Mūsu valdība atkal ir nogulējusi. Grūti pateikt, vai saistībā ar kompensācijām tur vēl ir iespējams ko panākt. Vēl jau ir jautājums par valdības pieņemtajiem atbalsta pasākumiem, arī tur sola atbalstu tikai tiem, kuru eksports uz Krieviju pārsniedz 10%,» viņš atgādina.
J. Bērziņš arī aicina jebkuru zemnieku, kuram radušās problēmas, par to runāt ar nozaru asociācijām, lai kopīgi varētu vērsties pie valdības ar konkrētiem skaitļiem un konkrētām vajadzībām.
Tikmēr izskanējušas pat ziņas, ka puķkāpostu audzētājiem pienākuši tik grūti laiki, ka lieko produkciju nākas izmest. Uzņēmuma Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa Dienai to saista ne tikai ar Krievijas sankciju ietekmi, bet arī ar karstajiem laikapstākļiem. Augusta sākums bijis tik karsts, ka visa tā raža, kas bija paredzēta līdz septembrim, tika novākta jau šī mēneša sākumā, un to vairs nebija kur likt.
Ne valdības, ne EK solītās kompensācijas nozare vēl nesaņem. Tomēr tieši dārzeņu un augļu audzētājiem šis ir ražas novākšanas laiks, kad visvairāk nepieciešama palīdzība. «Karstajā laikā ļoti daudz naudas iziet elektrībai, jo nepieciešams darbināt dzesētājus, lai dārzeņi nesabojājas. Turklāt, kāda tam ir jēga, ja beigās zemniekam produkciju nāksies izmest. Saprotu arī, ka valdība nespēj tik ātri noreaģēt uz esošo situāciju, jo vēl to nav apzinājusi. Mums pašiem ir jāveic savi aprēķini par konkrētiem uzņēmumiem. Mēs nevaram teikt, ka neviens mums neko nedod. Pašiem ir jārēķina, pašiem ir jāprasa,» uzsver E. Strazdiņa.