Sasietas rokas
Vienotā Eiropas transporta tīkla (Trans- European Transport Network - TEN-T) realizācijas pirmajā kārtā kā prioritātes ir nosaukti desmit transporta koridori jeb pamattīkls, kas būtu jāpabeidz līdz 2030. gadam. Baltijas-Adrijas koridorā iekļaujas arī dzelzceļa līnija Rail Baltica. Līdzfinansējumu pamattīklam plānots piesaistīt no jaunās programmas Savienojot Eiropu (Connecting Europe Facility - CEF), ko EK prezentēja šī gada jūnijā. EK piedāvājumā 2014.-2020. gadam paredzēts, ka CEF budžets ir 50 miljardi eiro, no tiem 31,7 mljrd. eiro paredzēti transporta pamattīklam, 9,1 mljrd. - enerģētikas infrastruktūrai, 9,2 mljrd. - platjoslas interneta attīstībai.
No transporta pamattīklam paredzētās summas 10 miljardi ir rezervēti no Kohēzijas fonda, uz tiem var pretendēt pēc 2004. gada ES uzņemtās valstis, arī Latvija, šo finansējumu izmantojot tikai TEN-T projektiem. Latvija varētu pretendēt arī uz finansējumu no pārējās naudas. Plānots, ka visu kohēzijas valstu projekti varēs pretendēt uz līdzfinansējumu līdz pat 85%, savukārt vecajās dalībvalstīs līdzfinansējums no CEF nepārsniegts 20%, skaidro EK pārstāvniecības Latvijā preses dienesta vadītāja Sanita Jemberga.
SM Tranzīta politikas departamenta vadītājs Andris Maldups saka, ka Latvija pret šādu piedāvājumu iebilst, jo šie desmit miljardi tiek izņemti no Kohēzijas fonda. «Paņem naudu no Kohēzijas, ieliek CEF un dod valstīm ar tādu pašu intensitāti kā iepriekš, ar tiem pašiem nosacījumiem, taču tagad lēmumus par naudas izmantošanu pieņemsim nevis mēs, bet gan EK,» skaidro A. Maldups. Viņš stāsta, ka pret piedāvāto instrumentu iebilst visas kohēzijas valstis, tāpēc par to EK turpinās diskusijas. Nevienam no prioritārajiem transporta sistēmu projektiem konkrēta naudas summa nav atvēlēta, pretendēt uz finansējumu varēs pēc EK nākamā finanšu perioda budžeta apstiprināšanas 2012. gada beigās. Kopējās investīcijas transporta tīklā līdz 2020. gadam tiek lēstas ap 250 miljardiem eiro, no kuriem lauvas tiesu piešķirs dalībvalstis, kā arī privātais sektors. Visiem pamattīkla projektiem jāfinišē līdz 2030. gadam - tam paredzēti īpaši juridiski instrumenti, kas dalībvalstīm neļaus pamest projektus pusratā, tie pagaidām precīzi identificēti netiek.
Septiņi platumi
Pamattīklā līdz ar jau minēto Baltijas-Adrijas koridoru, kas stiepjas no Helsinkiem Somijā līdz Ravennai Itālijā, iekļauts arī savienojums Varšava-Liverpūle, kas sastāv no dzelzceļa un ūdens ceļiem, Vidusjūras koridors, kurā dzelzceļa savienojumi stiepjas no Madrides Spānijā līdz Budapeštai Ungārijā, savienojums no Hamburgas Vācijā līdz Kipras galvaspilsētai Nikosijai, savienojums caur Skandināviju no Helsinkiem līdz Marsašlokai Maltā, dzelzceļa savienojums no Dženovas Itālijā līdz Zēbrigei Beļģijā, dzelzceļa līnija no Lisabonas Portugālē līdz Strasbūrai Francijā, kā arī savienojumi Dublina (Īrija)-Parīze (Francija), Amsterdama (Nīderlande)-Marseļa (Francija) un Strasbūra-Sulina (Rumānija).
Pagaidām kā lielākās TEN-T problēmas tiek uzsvērti neesošie savienojumi starp svarīgākajām pārrobežu satiksmes artērijām, slikta sasaiste starp Austrumiem un Rietumiem, kā arī nesavietojamas transporta sistēmas - ES teritorijā pastāv septiņi dažādi dzelzceļa sliežu platumi. Ja izdosies realizēt iecerēto, jau 2030. gadā 83 Eiropas ostas un 37 lidostas ar lielākajām pilsētām savienos dzelzceļa tīkls, 15 000 kilometru dzelzceļa būs pārveidoti par ātrgaitas dzelzceļa līnijām.
TEN-T pamattīklu plānots pabeigt līdz 2030. gadam, savukārt ar to savienotu visaptverošu tīklu - līdz 2050. gadam. EK plānotāji apgalvo - 2050. gadā lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju ceļā līdz šim visaptverošajam transporta tīklam pavadīs ne vairāk kā pusstundu. Tiek paredzēts, ka kravu pārvadājumu apjoms līdz 2050. gadam pieaugs par 80%, pasažieru pārvadājumu apjoms - par 50%.