Lai gan abu valstu statistiķi iepriekšējās dienās bija publiskojuši iekšzemes kopprodukta skaitļus, kurus nekādi nevarētu saukt par iepriecinošiem - Latvijai 2009.gada 2.ceturksnī IK samazinājās par 19,6% pret iepriekšējo gadu, bet Igaunijai par 16,6% -, _FT_ korespondents bija pamanījis, ka abās valstīs otrajā ceturksnī ekonomikas kritums, salīdzinot ar gada pirmajiem trim mēnešiem, bija mazāks, nekā gaidīts, un ka tas «stiprina to cilvēku argumentu, kuri uzskata, ka Baltijas valstu ekonomikas ir sasniegušas savu zemāko punktu». Ekonomika, tāpat kā jebkura cita dzīves joma, ir pakļauta emocijām, un labvēlīgo Latvijas un Igaunijas statistikas interpretāciju noteikti ietekmē vispārējais optimisms, kas pasaules ekonomikā pēdējās nedēļās aizvien nostiprinās. Pagājušajā nedēļā uzzinājām, ka divas lielākās Eiropas Savienības tautsaimniecības, Vācija un Francija ir gada otrajā ceturksnī piedzīvojušas izaugsmi, bet pirmdien nāca ziņa, ka tas pats ir noticis pasaules otrajā lielākajā tautsaimniecībā Japānā. Daudzi paredz, ka arī ASV drīz pārvarēs recesiju. Tagad jau droši var teikt, ka straujais kritiens, kurš sākās pagājušā gada septembrī pēc investīciju bankas _Lehman Bros._ bankrota, ir beidzies un pasaules ekonomika ir atradusi zemāko punktu, no kura varētu atsperties.
Tomēr daudzu vērotāju acīs prieku par finanšu krīzes pārvarēšanu aizēno jautājums - kas būs tālāk? Spriežot gan par pasaules, gan par Latvijas ekonomiku, eksperti uzskatāmības labad četriem nākotnes attīstības scenārijiem ir piekāruši viegli nolasāmas un saprotamas birkas, no alfabēta atlasot četrus burtus, kuru formas atbilst ekonomikas nākotnes attīstības iespējamām līknēm. Tā kā nākotnē šis žargons noteikti ies plašumā un mums ik pa brīdim nāksies dzirdēt kaismīgas L, U un W nometnes aizstāvju debates, sniegsim īsi ievadu šajā jaunajā ekonomikas ābecē.
Vispirms - V. Ass un ašs, šis burts ataino klasisko ekonomikas lejupslīdes un atjaunotās augšupejas līkni, kurā kritiens ir straujš, bet, kad reiz sasniegts zemākais punkts, tikpat strauja ir arī izaugsme. Lai gan Āzijas valstīs ir jau manāmas spriganas atkopšanās pazīmes, par nelaimi, reti kurš paredz šādu attīstības modeli Rietumu pasaulei kopumā vai arī Latvijai, jo tas ir raksturīgs tradicionālajam ekonomikas ciklam, kurā recesiju pamatiemesls ir preču vai pakalpojumu pārprodukcija. ASV un Eiropa ir piedzīvojušas banku, nevis ražošanas krīzi, un vēsture rāda, ka atkopšanās no šādām finanšu krīzēm prasa daudz vairāk laika. Par nelaimi, jaunattīstības valstis, pat lielā Ķīna vai Indija, vēl nav tik ekonomiski spēcīgas, lai palīdzētu visai pasaulei strauji izkļūt no bedres, kurā esam ieslīdējuši.
Tātad - varbūt ņemam «mīksto V», proti, U. Sasniedzot zemāko punktu, ekonomika kādu laiku mīcās uz vietas, pirms sākas izaugsme, kura nav tik strauja kā V scenārijā. Šī ir populārākā prognoze Latvijas ekonomikai, kurai savu autoritāti piešķīrusi arī valdība, paredzot, ka pēc straujā krituma pagājušā gada beigās un šā gada sākumā Latvijas ekonomikā turpināsies mērena lejupslīde līdz nākamā gada vidum, bet izaugsme atsāksies 2010.gada beigās vai 2011.gadā. «U» arī atspoguļo lielu daļu Eiropas un ASV ekonomistu prognožu par viņu tautsaimniecību attīstību, kurā gaidāmā izaugsme būs lēna un tādi būtiski rādītāji kā bezdarbs vēl vismaz pusotru gadu nozīmīgi nesamazināsies.
Jo lēzenāks ir U burta labās puses pagrieziens uz augšu, jo vairāk tas sāk līdzināties burtam L, kuru arī pēdējā laikā bieži piesauc. Visradikālākā L scenārija piekritēji uzskatītu, ka finanšu krīze ir atmaskojusi pēdējo divdesmit gadu pasaules ekonomisko izaugsmi kā finanšu manipulāciju radītu šķitumu un ka turpmākā attīstība būs tik lēna, ka mēs uz ļoti ilgiem laikiem būsim atmesti atpakaļ uz zemāku labklājības un izaugsmes līmeni. Taču reti kurš tiešām uzskata, ka nākotnē izaugsmes nebūs, tāpēc svarīgākā atšķirība starp U un L nometnes piekritējiem ir jautājumā, ko kurš uzskata par «ļoti ilgu laiku». Piemēram, DnB Nord bankas prezidents Andris Ozoliņš pirmdien Lietišķajā Dienā saka, ka «nākamā gada otrajā pusē, domāju, sāksim sajust, ka L horizontālā daļa sāk izliekties un mainīt formu uz augšu». Vai izaugsmes atsākšanās pēc gada ir raksturojama ar U vai ar L, ir nevis fundamentāla atšķirība, bet gan gaumes jautājumus.
Vissatraucošākais variants tiek apzīmēts ar burtu, kurš latviešu ābecē nav pat atrodams - W. Tā redzamākais aizstāvis ir par slavenību kļuvušais ekonomists Nuriēls Rubini, kurš bija viens no retajiem, kas paredzēja pagājušā gada finanšu krīzi. Viņaprāt, milzīgie privātie un valsts parādi pasaules lielākajās ekonomikās neļaus tuvākajos gados atjaunot to pieprasījuma līmeni, kurš pastāvēja līdz 2007.gadam, un tāpēc pēc īsa augšupejas perioda, kuru būs veicinājuši ASV un ES valstu finanšu stimuli, notiks vēl viens kritums.
Kurš no šiem burtiem būs īstais, mēs nevaram zināt, bet viens gan ir skaidrs - tik strauja izaugsme, kādu piedzīvojām no 2004. līdz 2007.gadam, Latvijā neatkārtosies. Pozitīvās pazīmes gan Latvijas, gan pasaules ekonomikā apstiprina, ka ne viena, ne otra nav lemta pilnīgam sabrukumam, tomēr jaunajos apstākļos katrs nopelnītais lats prasīs lielāku darbu un intelektuālo ieguldījumu, nekā tas ir bijis līdz šim. Svarīgākais burts mūsu nākotnes ekonomikas ābecē būs P - ar ko sākas prāts un piepūle.