Daudzi eksperti prognozē, ka piektdien paredzētās vēlēšanas paies M.Ahmadinedžāda zīmē, bet trīs pārējie prezidenta amata kandidāti saņems niecīgu balsu skaitu. Tomēr izaicinājuma cimdu Irānas prezidentam metis kādreizējais premjerministrs Mirs Huseins Musavi. Konkurentu elpu pakausī sajutis arī M.Ahmadinedžāds, kurš pretiniekus apsūdzējis apmelošanā un necieņas izrādīšanā Valsts prezidentam.
Salīdzina ar Hitleru
M.Ahmadinedžāds pēdējā priekšvēlēšanu demonstrācijā tūkstošiem atbalstītāju sacīja, ka pārējie prezidenta amata kandidāti pret viņu izmanto metodes, ko savulaik praktizējis nacistiskās Vācijas līderis Ādolfs Hitlers. «Šādi apvainojumi un apsūdzības pret valdību atgādina Hitlera metodes, atkārtojot melus un apsūdzības, līdz visi tam notic,» sacīja M.Ahmadinedžāds. «Irānas tauta aizsūtīs viņus uz vēstures padibenēm.»
Irānas prezidenta satraukumu izraisījis trīs pārējo kandidātu - Mehdi Karubi, M.H.Musavi un Mohsena Rezaī - publiskie izteikumi par valsts ekonomikas slikto stāvokli un augsto bezdarbu. M.Ahmadinedžāds uzskata, ka konkurenti darbojas Izraēlas un ASV labā.
M.Ahmadinedžādu atbalsta ne tikai Irānas trūcīgie lauku iedzīvotāji. Viņam spēcīgu aizmuguri veido valsts augstākais garīgais līderis un reālais vadītājs ājatolla Alī Hāmenei un Revolucionārā gvarde.
Sieviešu aizstāvis
Pašreizējā prezidenta galvenais konkurents M.H.Musavi, kurš pēc divdesmit gadu pārtraukuma atgriezies Irānas politikā, priekšvēlēšanu debatēs M.Ahmadinedžādu apsūdzēja valsts tēla degradēšanā, ko izraisījuši viņa neapdomīgie izteicieni. Viņš pretēji M.Ahmadinedžādam atbalsta dialoga veidošanu ar rietumvalstīm.
Bijušais premjers aizstāv sieviešu tiesības būt vienlīdzīgām ar vīriešiem. Viņa galvenie atbalstītāji ir jaunieši un pilsētu vidusšķira.
Tomēr eksperti uzskata, ka, M.H.Musavi kļūstot par prezidentu, Irānas politikā krasas izmaiņas nav gaidāmas, jo to stingri kontrolē augstākā garīdzniecība.