Turpinot kristies algu līmenim un pieaugot bezdarbam, cenas slīdēs uz leju vēl, un jau septembrī oktobrī gada griezumā redzēsim to samazinājumu, nevis pieaugumu, prognozē ekonomisti.
Vispārējs cenu kritums, kas novērojams Latvijā, ekonomikai nāk par labu, jo, samazinoties cenām, preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas apjoms sarūk mazākā mērā nekā tad, ja cenas nemainās, uzsver Nordea vecākais ekonomists Andris Strazds. Savukārt jo mazāks apjomu kritums, jo lēnāk aug arī bezdarbs. Latvijas krājbankas analītiķe Ieva Vēja gan bilst, ka deflācija nozīmē ne tikai nepamatoti augstu cenu korekciju, bet arī algu kritumu, tādējādi, par spīti cenu samazinājumam, pirktspēja nepalielinās. «Kredītmaksājumi (ja tie ir), ņemot vērā ienākumu samazināšanos, kļūst relatīvi dārgāki, patēriņš turpina kristies, tā vēl spēcīgāk iedarbinot «deflācijas-patēriņa» spirāli,» situāciju raksturo ekonomiste. Iziet no šī apburtā loka, viņasprāt, būs iespējams tikai pēc tam, kad uzlabosies situācija kaimiņu tirgos un atdzīvosies eksports.
Vērtējot to, kā notikumi attīstīsies jūlijā, eksperti prognozē, ka turpināsies aktīva atlaižu sezona, sezonas ietekmē vēl lētāka kļūs pārtika. SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis paredz, ka turpinās sarukt arī ar veselību, ēdināšanu un izglītību saistītās izmaksas. Savukārt degvielas cenu kāpums varētu stabilizēties vai tās pat varētu nedaudz samazināties, un vienīgais cenu pieaugums sagaidāms alkoholam (akcīzes dēļ). «Cenu līmeni papildus uz leju spiedīs pelēkā biznesa konkurence,» piebilst eksperts.
Ilgtermiņā cenu kritums varētu turpināties vēl vismaz gadu, prognozē A.Strazds. Tieši tik ilgs laiks varētu būt nepieciešams, lai aktivizētos eksports un ekonomikā tādējādi ieplūstu papildu nauda, kas sekmēs pirktspējas pieaugumu.