Situācijās, kad sabiedrībā rodas skepse pret valsts mērogā būtiskiem lēmumiem, bieži izskan apgalvojums, ka vainīga ir neveiksmīga komunikācija. Vārga komunikācija tiek piesaukta saistībā ar bankas Citadele pārdošanu, iepriekš komunikācijas kļūdas minētas kā izglītības un veselības aprūpes reformu neizdošanās cēloņi. Mainās ministri, mainās Saeimas, bet problēmas ar valstisku lēmumu cilvēcīgu izskaidrošanu iedzīvotājiem paliek.
Diemžēl visai vāja ir atbildīgo amatpersonu komunikācija jautājumā, kas pēc drīzumā ietekmēs ikvienu Latvijas mājsaimniecību, proti, par elektroenerģijas tirgus pilnīgu atvēršanu. Iedzīvotāji jau paguvuši iegaumēt dažu ekspertu pausto, ka par elektrību pēc 2015. gada 1. janvāra nāksies maksāt vairāk. Piemēram, Swedbank Privātpersonu finanšu institūta dati liecina, ka mājsaimniecības maksājums par elektroenerģiju pieaugs par 16-43%, bet Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji atzinuši, ka cenu kāpums varētu būt 15-30%.
Loģiski, sabiedrībā uzbango satraukums, jo īpaši tāpēc, ka pietrūkt skaidrojuma, kāds iedzīvotājiem no tirgus atvēršanas vispār būs labums. Kā Diena nesen pārliecinājās, iedzīvotāju vidū izskan divi viedokļi. Viens no tiem rāda pavisam bēdīgu ainu, jo tiek formulēts šādi: dažus mēnešus pēc Saeimas vēlēšanām, no jaunā gada par elektrību būs jāmaksā vairāk tāpēc, ka, pirmkārt, Eiropas Savienība (ES) no Latvijas prasa elektrības tirgus «brīvlaišanu», otrkārt, tāpēc, ka elektroenerģijas nozares uzņēmumi grib gūt milzīgu peļņu, bet tas viss uz iedzīvotāju rēķina. Otrs viedoklis savukārt akcentē to, ka tirgus liberalizācija jau ir laba lieta, bet pagaidām konkurence izskatās visai pieticīga. Novembra sākumā Sadales tīkla mājaslapā redzams, ka gatavību no 1. janvāra tirgot elektroenerģiju mājsaimniecībām pauduši trīs uzņēmumi, bet vēl trīs šādu iespēju apsver. Jāpiekrīt arī, ka EM apgalvojumam: «atvērts elektroenerģijas tirgus rada priekšnoteikumus konkurencei starp tirgotājiem, kas nodrošinās labāku pakalpojuma kvalitāti», pagaidām apliecinājums nav redzams un trūkst skaidrojuma, kā izpaudīsies par esošo labākā kvalitāte.
Protams, racionāli domājot, elektroenerģijas tirgus ir pilnībā jāatver. Juridiskās personas brīvajā tirgū elektroenerģiju pērk jau gadiem, un gan no pašvaldību, gan no uzņēmumu pārstāvjiem Diena dzirdējusi atzinīgus vārdus par tirgus liberalizācijas pavērtajām iespējām. Skaidrs arī, ka veselīga konkurence mazina dažādus riskus, sākot no tehniskiem līdz ģeopolitiskiem, turklāt ir nozares, kurās konkurence tiešām veicinājusi cenu kritumu, piemēram, telekomunikāciju joma. Diemžēl detalizēts, ikvienam iedzīvotājam saprotams skaidrojums par to, kāpēc ES līmenī tiek gaidīta Latvijas elektroenerģijas tirgus atvēršana no nākamā gada 1. janvāra, kādi būs mūsu ieguvumi un kā tiks sekmēta konkurence, politiķu un ierēdņu retorikā bieži izpaliek.
Iedzīvotājiem, veicot elektrības tirgotāja izvēli, atliek vien uzmanīgi pētīt tirgotāju piedāvājumus, un atcerēties, ka uzņēmumi - patīk tas vai ne - allaž domā par peļņu, tāpēc, izvēloties, no kura komersanta pirkt preci (šajā gadījumā - elektroenerģiju), jāskatās uz skaitļiem un jārēķina, nevis jāpakļaujas patētisku solījumu valdzinājumam.