Pirmais lielais ARA sistēmas lietotājs bija Latvijas Mobilais telefons, taču drīz pievienojās arī citi pakalpojumu sniedzēji. Patlaban OpusCapita ARA sistēma aptver deviņas lielākās Latvijas bankas un 93 uzņēmumus. Izmantojot ARA, rēķinus apmaksā vairāki simti tūkstošu banku klientu.
Līdz ar eiro ieviešanu Latvijas norēķinu sistēmām no 2015. gada jāatbilst Single Euro Payment Area (SEPA) noteikumiem, un tie stingri definē arī maksājumu veikšanu, kas ietver arī tiešā debeta maksājumus, kurus Latvijā pazīst kā ARA. Gatavošanās pārejai uz SEPA pēc Latvijas Bankas iniciatīvas tika sākta jau pirms vairāk nekā trim gadiem. Tieši tad vairākas mūsu valsts bankas Latvijas Komercbanku asociācijas ietvaros pieņēma lēmumu nepielāgot ARA sistēmu SEPA prasībām. Galvenie iemesli - sagaidāmās lielās izmaksas un dažas būtiskas neērtības, kas bankām varētu rasties. Tobrīd OpusCapita tika aicināta izstrādāt citu pakalpojumu, kas varētu aizstāt ARA.
OpusCapita izstrādāja t. s. elektroniska rēķina regulāras apmaksas (ERRA) pakalpojumu. Tā pamatā ir e-rēķina nosūtīšana uz banku, kuru tad banka ar klienta atļauju var apmaksāt. Protams, bankas klientam ir iespēja rēķinu aplūkot, noteikt maksājuma laiku un summas ierobežojumus un arī pat apturēt maksājumu, lai veiktu to manuāli. Patlaban ERRA sistēmai pievienoties izlēmušas sešas bankas. Jāpiebilst, ka Swedbank ir izstrādājusi un ievieš savu ARA aizvietojošu risinājumu. Galvenā atšķirība ir tā, ka ERRA sistēmā uzņēmums var iesūtīt rēķina informāciju teju jebkādā formātā, bet Swedbank vēlas saņemt rēķinus tikai tās noteiktā faila formātā. Līdz ar to uzņēmumiem vai nu jāpielāgo savas IT sistēmas, vai arī jāizmanto ārpakalpojuma sniedzējs, kas apstrādā tā rēķinu informācijas failus atbilstoši bankas prasībām. Pēc manām domām, jebkurā gadījumā tie ir papildu izdevumi.
Saistībā ar jaunajiem pakalpojumiem Latvijā sākuši izplatīties divi mīti. Pirmkārt, pat medijos jau manītas runas par «SEPA atbilstošu e-rēķinu formātu». Šeit jāpaskaidro, ka SEPA noteikumi attiecas uz maksājumiem. Protams, rēķini ir saistīti ar maksājumiem, un bankām patiktu, ka elektroniskie rēķini ir formātā, no kura vieglāk veidot maksājuma uzdevumus. Tomēr jāzina, ka tāda SEPA e-rēķinu formāta nav, jo tā nav SEPA joma. Otrkārt, dzirdamas runas, ka, piemēram, rēķins PDF formātā nemaz nav elektronisks rēķins. Latvijā e-rēķinu lietošana ir noteikta Pievienotās vērtības nodokļa likumā, un tur nav atrunāti nekādi īpaši e-rēķina formāti. Skaidrs, ka rēķins PDF formātā automātiski nav tik viegli apstrādājams kā rēķins, piemēram, XML formātā, bet tas pagaidām nevar būt par pamatu iedalījumam, kas ir un kas nav elektronisks rēķins. Jāatgādina, ka 2014. gada aprīlī Eiropas Savienība pieņēma direktīvu par e-rēķinu lietošanu publiskajos iepirkumos. Direktīva ES dalībvalstīs ir ieviešama trīs gadu laikā, un tā arī var būt pirmā reize, kad e-rēķinu formāts tiks definēts Latvijas likumdošanā.
*A/s OpusCapita izpilddirektors un valdes loceklis