Uzmanību - spoki!
«Tas ir ļoti maigs stāsts,» par Oskara Vailda radīto pirmavotu bilst tā dramatizējuma autors Aleksejs Ščerbaks, kuru Rīgas Krievu teātra skatītāji pazīst pēc iestudējumiem Starpstacija (2010), Tango ar Stroku (2012) un nesen tapušajiem Neatkarības bērniem. Šī spoku stāsta pamatā ir ideja, ka Dievs var piedot jebkurai grēcīgai dvēselei, ja vien kāds tai izrāda līdzjūtību. «Ja vien kāds par to nobirdina asaru,» piebalso Igors Koņajevs.
Interesanti, ka viņu cīņu biedrs Raimonds Pauls ar rēgiem savā daiļradē tiekas ne pirmo reizi. 2000. gadā publikas vērtējumam tika nodots «modīgs mūzikls ar fantastiskiem piedzīvojumiem un dramatiskiem notikumiem» Leģenda par Zaļo jumpravu (ar Guntara Rača tekstu). Savukārt dzīvē Maestro sastapšanās ar rēgiem ir piedzīvota studiju laikos toreizējā Latvijas Valsts konservatorijā, kad puiši griezuši caurumus palagos un biedējuši meitenes kopmītnēs.
Frī kartupeļi ar kečupu
Pagājušā gada 5. septembrī Latvijas Leļļu teātrī pirmizrādi piedzīvoja iestudējums Kentervilas spoks režisores Nadježdas Aleksejevas versijā. «Naktīs tas mīl pastaigāties pa pils tumšajiem gaiteņiem, baidīt mājkalpotājus, elsot dūmvadā un izmēģināt savas šausminošākās «lomas»,» interneta vietnē lelluteatris.lv tika pieteikta izrāde par senā angļu pilī mītošo lorda Saimona de Kentervila rēgu, kura ikdienā pēkšņi ienāk viena «draudzīga amerikāņu ģimene».
Lai arī Aleksejs Ščerbaks un Igors Koņajevs partizāniski klusē par gaidāmajiem sižeta līkločiem, viņu veidotais iestudējums solās likt citus akcentus - Rīgas Krievu teātra izplatītā informācija par to, ka Saimons de Kentervils «nekādā mērā nav iepriecināts par vulgāro amerikāņu iebrukumu savā īpašumā», un izrādes plakāts ar bruņinieka bruņucepuri, kurā sasprausti frī kartupeļi, un kečupu dod nepārprotamu mājienu uz globalizācijas un lokālo tradīciju mijiedarbības tēmu.
Ceļojums uz Odesu
Pirmo reizi komponists Raimonds Pauls ir sarakstījis mūziku Rīgas Krievu teātra izrādei 1963. gadā, kad šeit tika iestudēta Kārļa Vitlingera luga Cilvēks no zvaigznes, taču ciešāka viņu sadarbība aizsākās vēlāk - 2000. gadā - ar slaveno mūziklu Kerija. Šim darbam sekoja izrāde Kabīrijas naktis (2002) pēc režisora Federiko Fellīni leģendārās filmas scenārija motīviem, ko Rīgā iestudēja horeogrāfe Alla Sigalova, un citi projekti.
To vidū var izcelt muzikāli dramatisko fantāziju Odesa, burvīgā pilsēta... (2007), kas kļuvusi par šī teātra hitu un tiek spēlēta joprojām. Tās pamatā ir Īzaka Bābela stāsti, kurus pie klavierēm izspēlē pats Maestro (pamīšus ar pianistu Viktoru Ritovu). «Es jūtos kā zivs ūdenī,» atzīst Raimonds Pauls, kurš kopā ar pārējiem nelielā orķestra dalībniekiem muzicē krogus stilā un uzbur šīs dienvidu pilsētas atmosfēru uz skatuves (nākamās izrādes notiks 19.II, 1., 10.III).
Atbilde aģentam 007
«Tā ir džeza stilā,» izrādes Spoks no Kentervilas mūziku raksturo Oļegs Teterins, kurš atveido lordu Saimonu de Kentervilu, un piebilst, ka labi jūtas šāda veida materiālā, kura radīšanā Raimonds Pauls vienmēr ir bijis īsts meistars. Aktieris atklāj, ka viņam mājās vēl joprojām ir saglabājušās vinila plates ar Maestro džeza kompozīcijām (iestudējumā piedalās arī Jeļena Sigova, Pāvels Griškovs, Veronika Plotņikova, Maksims Busels, Jekaterina Frolova un citi).
«Ar smaidu uz lūpām,» par savu mūziku teic Raimonds Pauls, kurš apsolījies nekad vairs nerakstīt partitūras dziļi psiholoģiskām drāmām. Arī viņš pats kā skatītājs labprāt dod priekšroku jautrākiem gabaliem. Maestro vēl aizvien jūsmo par franču atbildi angļu Džeimsam Bondam jeb Fantomasa triloģiju (1964-1967) ar aktieri Luiju de Finesu galvenajās lomās. Papildu informāciju par gaidāmo izrādi Spoks no Kentervilas var lasīt interneta vietnē www.trd.lv.
Izrāde