Astoņas ES dalībvalstis - Itālija, Nīderlande, Polija, Rumānija, Slovākija, Lietuva, Slovēnija un Bulgārija - sākušas sarunas par kopīgas kodolatkritumu glabātavas celšanu, jo šādas vietas izveide katrā valstī atsevišķi izmaksātu pārāk dārgi. Piemēram, Nīderlandei, kuras kodolprogramma ir neliela, pašai savas pazemes kodolatkritumu glabātavas izveidē būtu jāiegulda divi miljardi eiro (1,4 miljardi latu). Arī pārējās projektā iesaistītās valstis saskaras ar līdzīgu problēmu, jo tās enerģijas ražošanai izmanto tikai vienu vai divus kodolreaktorus.
Slovēnijā pašlaik ceļ zemas radioaktivitātes kodolatkritumu glabātavu. Pagājušā gada jūlijā valsts austrumu pilsētiņas Vrbinas iedzīvotāji atļāva objekta būvniecību apmaiņā pret ikgadēju piecu miljardu eiro (3,5 miljardi eiro) kompensāciju, raksta The Times.
Līdz šim tikai dažas pasaules valstis ir uzbūvējušas kodolatkritumu glabātavas, kas paredzētas pastāvīgai nevajadzīgo radioaktīvo blakusproduktu novietošanai. Pārējās valstis šos bīstamos atkritumus glabā pagaidu novietnēs.
Piemēram, Lielbritānijas Selafīldas kodolatkritumu novietnē Ziemeļkambrijas apgabalā glabājas 5000 pustonnu smagas metāla mucas ar radioaktīvajiem atkritumiem, kas ievietotas betona šahtās. Daži no šiem atkritumiem saglabās augstu radioaktivitāti vēl vismaz 100 tūkstošus gadu. Tomēr tuvākajos gados Lielbritānija paredzējusi uzcelt glabātavu pastāvīgai kodolatkritumu novietošanai.
Reģionālās un starptautiskās glabātavu asociācijas pārstāvis Nīls Čepmens, kurš astoņu valstu sarunās pārstāv Šveicē bāzēto organizāciju, informēja, ka neviena no valstīm pagaidām publiski nav izteikusi vēlmi kodolatkritumu glabātavu celt savā teritorijā, bet visas solījušas dot finansiālo iegul-dījumu.