Līguma ratifikācijai bija nepieciešams divu trešdaļu Saeimas vairākuma atbalsts. Koalīcijā ir 56 deputāti, no kuriem 14 pārstāv VL-TB/LNNK, kas trešdien pēcpusdienā paziņoja partneriem savu atšķirīgo viedokli, neizprotot nepieciešamību tā steigties ar līguma ratifikāciju, ja skaidrības par attieksmi pret šo dokumentu nav lielajās Eiropas valstīs. Francija jau ir paziņojusi, ka pašreizējā līguma redakcija tai nav pieņemama, kas nozīmētu tās papildināšanu. Līguma ratifikāciju bija plānots pabeigt līdz šā gada beigām, un tas stāsies spēkā, kad to būs ratificējušas vismaz 12 eirozonas dalībvalstis, kurām Latvija plāno pievienoties 2014. gadā.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars žurnālistiem atzina, ka frakcijā bija grūti panākt vienotu balsojumu, jo deputātiem nebija skaidri steigas iemesli. Viņš nenoliedza - tā kā premjeram ir šķitis stratēģiski būtisks šis balsojums, VL-TB/LNNK ir lūgusi pretim pildīt tai agrāk dotos solījumus par finansējumu kultūras jomai. Ceturtdien no rīta frakcija vēl tikās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (ZRP) un finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība), panākot vienošanos par papildu finansējumu Dziesmu svētkiem, Kultūrkapitāla fondam, mūzikas skolotāju algu pielīdzināšanai vispārizglītojošo skolu pedagogu algām, kā arī par Demogrāfijas fonda izveidi.
Saeimas sēdē Ilmārs Latkovskis (VL-TB/LNNK) gan atzina, ka pēc šī balsojuma paliks mieles, jo tas ir kļuvis «par tirgošanās objektu». Agrāk šādos gadījumos sabiedrība varēja tikai minēt, kas kuram ir apsolīts vai ietirgots, šoreiz deputāti par to ar lepnumu stāstīja no Saeimas tribīnes. ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis īpaši uzsvēra Jāņa Klauža nopelnus, panākot finansējumu Aglonas bazilikai. A. Brigmanis gan tiem, kuri ZZS pārmet, ka «mēs te kaut ko kalkulējam», atgādināja, ka ZZS ar V. Dombrovski bija kopā valdībā tai visgrūtākajā krīzes pārvarēšanas laikā. Līdz pēdējam brīdim atbalstu nesolīja arī četri Zaļās partijas deputāti. Viens no viņiem - Kārlis Seržants - sēdē paziņoja, ka šis atbalsts būs, jo valdības pārstāvji apsolījuši Saeimas darba kārtībā jūnijā iekļaut jautājumu par enerģētikas stratēģiju un parlaments pieņems dokumentu, kurā būs skaidri formulēti nosacījumi, ar kādiem Latvija piedalās Visaginas atomelektrostacijas projektā, ja - piedalās. Pret līgumu bija Saskaņas centra deputāti, kā galveno iemeslu minot bažas, ka Latvija riskē zaudēt savu suverenitāti. Ja līguma mērķis ir ierobežot valsts tēriņus, tas nozīmē, ka valsts iedzīvotāju aizbraukšana uz ārzemēm turpināsies, sacīja Igors Pimenovs (SC).