Izstādē Mati rēgojas izteiksmīgas sieviešu (vai drīzāk leļļu) sejas valdzinošiem vaibstiem un matiem. Bebe Jumeau jeb Leļļu ciklu Ģ.Muižnieks sāka veidot pirms trim gadiem. Tīras līnijas, krāsas. Un noslēpumainība. Mats kā vissmalkākās iespējamās līnijas simbols.
Kas īsti ir skaistās, vienā otrā bildē pat biedējošās sejas? «Visi verbālie skaidrojumi no mākslinieka puses ir aptuveni un garlaicīgi. Glezniecība nav vārda māksla, to nevar izskaidrot, bet tikai sajust,» - tā mākslinieks.
Ģ.Muižnieks nemēdzot gleznot vienu gleznu, bet gan vairākas vienlaikus. «Teiksim, desmit. Kamēr viena žūst, ņemu citu - varbūt pat četrus gadus vecu bildi, kur kaut kas jau iznācis, bet tagad to iespējams pārveidot pavisam savādāku.»
Pakāpeniskums, uzslāņojums Ģ.Muižniekam svarīgs, jo viņš nejauc krāsas. Nestrādā ar paleti. Liek vienu krāsu otrai virsū, tās sajaucas, spīd cauri.
Gleznojot, mākslinieks izmanto nejaušības. «Vai vispār pasaulē ir nejaušības? Ja gleznošanas procesā kaut kas izveidojas bez manas gribas un man patīk vairāk nekā tas, ko būtu uztaisījis, apzināti klājot ar otu, es to atstāju.»
Rūpīgi pārdomāt, izskaitļot? «Nē, tas būtu amatnieciskums. Radošā darba burvība ir tā, ka tas ir process. Ne tikai ota, arī es pats esmu instruments. Ļauju gleznai gleznoties.»
Mierīgi, plūstoši, ar zināmu nejaušības devu radusies arī jaunās izstādes ideja. Reiz Ģ.Muižnieks kādā Parīzes antikvariātā iegādājies Bebe Jumeau lelles galvu - nevainojami veidotu, skaistu -, tādu tur bijis pilna kaste.
Atgriezies mājās, viņš pāris reižu uzlūkojis lelles seju. Aizdomājies, ka lellei kā sociālam fenomenam piemīt daudzslāņainība: tieksme pēc tīras, skaistas formas, kas kino savukārt nereti izmantota kā mistisku šausmu vēstnesis. Līdz lelles kā cilvēka atveida noslēpumainajiem būtības kambarīšiem māksliniekam bijis interesanti aizrakties. Kur slēpjas tās burvība?
Ģ.Muižnieka darbi ir kultūras balvu lutināti, tie atrodas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības muzeja, Gruzijas Mākslas muzeja (Tbilisi), Eiropas Centrālās bankas (Frankfurte), Krievijas Kultūras ministrijas un Valsts Tretjakova galerijas (Maskava) kolekcijās.