Vidusjūras valsts ekonomika jau kopš 2008. gada atrodas recesijā, un grieķu sabiedrība slīgst aizvien dziļākā nabadzības un izmisuma purvā. Ainu īpaši pievilcīgāku nepadara arī prognozes, ka šogad Grieķijas tautsaimniecība varētu atsākt izaugsmi. Uz Atēnu pleciem joprojām ir ļoti smaga parādu nasta, bet katrs ceturtais darbspējīgais ir bezdarbnieks.
Tas, vai grieķi patiešām sāks lēnu rāpšanos ārā no dziļās bedres, lielā mērā būs atkarīgs no politiskās situācijas valstī. Grieķijā valdošās vēsmas liek izteikt prognozes, ka vēl ES prezidentūras pusgadā Grieķijā varētu notikt izmaiņas valdībā un pie varas mēģinās tikt spēki, kas iestājas pret valstī piekopto taupības politiku.
Premjers optimistisks
Kopš 2010. gada pavasara, kad Atēnas lūdza starptautisko finanšu palīdzību, lai varētu tikt galā ar savām apjomīgajām parādsaistībām, Grieķijai regulāri ir pievērsta pasaules uzmanība gan biežo streiku un protestu, ko izraisīja valdības kārtējais lēmums samazināt tēriņus, gan nebeidzamo politisko kaislību dēļ.
Grieķijas konservatīvais premjerministrs Antonis Samars cer, ka ES prezidentūra, kuras prioritātes esot 28 valstu bloka ekonomiskās izaugsmes veicināšana, imigrācijas politika un jauniešu bezdarba samazināšana, būs «Grieķijas iespēja pierādīt, ka tā ir normāla Eiropas valsts».
Viņš arī sola, ka 2014. gadā Grieķija atgriezīsies uz izaugsmes ceļa un noslēgs daudzu grieķu nīsto starptautiskās palīdzības programmu, kuras laikā Atēnas no ES, Eiropas Centrālās bankas un Starptautiskā Valūtas fonda būs saņēmušas 240 miljardu eiro. A. Samars noraida iespēju, ka valstij vajadzēs jaunu palīdzības programmu, un ir pārliecināts, ka Grieķija šogad atgriezīsies starptautiskajā finanšu tirgū.
Analītiķi nav tik optimistiski un domā, ka Grieķija vēl nav gatava bez ārējās palīdzības panākt finansiālu stabilitāti. «Grieķijas ekonomika pēdējos gados ir paveikusi ļoti sarežģītu varoņdarbu - atmaksājusi daļu sava parāda. Tomēr es uzskatu, ka būs ārkārtīgi grūti to pilnībā atmaksāt bez jaunas parāda restrukturizācijas,» ekonomists Dionīsis Hionis sacīja portālam Euronews.
Pievēršas radikāļiem
Ierindas grieķi apgalvo, ka viņiem valsts prezidentūra ES neko nenozīmē, jo daudzus Grieķijas iedzīvotājus galvenokārt nodarbina jautājums, kā izdzīvot. Bezdarba līmenis Grieķijā pagājušā gada trešajā ceturksnī pieauga līdz 27%, kas ir vissliktākais rādītājs starp 34 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstīm.
Vairāk nekā 70% no visiem bezdarbniekiem nav strādājuši vairāk par gadu, tāpēc ir atkarīgi no labdarības, jo ir zaudējuši pieeju sociālajiem pabalstiem un viņiem vairs nav garantēta veselības apdrošināšana, kas ļauj saņemt valsts apmaksātus medicīnas pakalpojumus. Atēnu Ārstu biedrība lēš, ka aptuveni divi miljoni grieķu dzīvo bez veselības apdrošināšanas.
Pēdējos gados īstenotā striktā taupības politika un no tās izrietošās dziļās sociālās problēmas likušas grieķiem pagriezt muguru tradicionālajiem politiskajiem spēkiem un pievērsties radikālākām idejām.
Jaunākie politisko partiju reitingi liecina, ka kreiso radikāļu koalīcija SYRIZA popularitātē apsteidz premjerministra A. Samara vadīto partiju Jaunā demokrātija. Par SYRIZA gatavi balsot 22,5%, bet par Jauno demokrātiju 21,7% grieķu, vēsta izdevums Ekathimerini. Savukārt galēji labējo partiju Zelta rītausma atbalsta 7,5%, kas ir trešais augstākais rezultāts.
SYRIZA vadītājs Aleksis Ciprs ir paziņojis, ka pēc maijā paredzētajām reģionālajām un Eiroparlamenta vēlēšanām viņa partija mēģinās gāzt pašreizējo valdību. «2014. gadā mēs atbrīvosimies no pagrimušās valdības, kas noveda valsti līdz bankrotam,» sola A. Ciprs.