Arī daļa izstādes dalībnieku - 191 valsts - nav žēlojusi līdzekļus grandiozu paviljonu būvēšanai, lai ķīniešus un Expo apmeklētājus no visiem zemeslodes nostūriem iepazīstinātu ar savu kultūru un dižotos ar sasniegumiem dažādās jomās, kas uzlabo cilvēka dzīvi.
Ne visi ir ieguvēji
Ķīna ir pirmā attīstības valsts, kas uzņēmusies pasaules izstādes rīkošanu. Zinot ķīniešu ambīcijas, nav brīnums, ka tiek darīts viss, lai 2010. gada Expo, kuras moto ir «Labāka pilsēta - labāka dzīve», kļūtu par iespaidīgāko tās vēsturē. «Izstāde ļaus ķīniešu tautai daudz labāk izprast citas valstis un palīdzēs labāk saprast pašiem sevi,» uzskata Expo organizatoriskās komitejas pārstāvis Sjui Vejs. To apliecina arī izstādes rīkotāju aprēķini, ka pusgada laikā Expo apmeklēs 70 miljoni interesentu, tomēr vairākums no tiem būs paši ķīnieši, bet ārzemnieki varētu veidot tikai piecus procentus no visiem apmeklētājiem.
Izstāde norisināsies 5,30 kvadrātkilometru lielā teritorijā, tikai tās rīkošanai Ķīnas valdība atvēlējusi 4,2 miljardus dolāru (2,1 miljards latu). Savukārt Šanhajas transporta un infrastruktūras uzlabošanai iztērēti 45 miljardi dolāru (23,4 miljardi latu). Aptuveni gada laikā lielpilsētas metrolīnijas garums dubultots un tagad sasniedzis 420 kilometru. 700 miljoni dolāru (364 miljoni latu) ieguldīti vēsturiskās koloniālisma laikmeta krastmalas rajona atjaunošanai, raksta Reuters.
Tomēr ne visi Šanhajas iedzīvotāji uzskata, ka iegūs no izstādes. «Expo tikai parāda, ka Ķīnai ir nauda, ir izlietota vienkāršo ļaužu nauda, lai to sarīkotu,» domā kāds vietējais taksists. «Tā neliecina par Ķīnas attīstību. Ķīnā joprojām ir daudz nabadzīgu cilvēku.» Taksists stāsta, ka viņa ģimene izstādi vēros pa televizoru, jo nevar atļauties maksāt 160 juaņu (12 latu) par ieejas biļeti.
Augstākā līga
Expo ir arī sava veida valstu dižošanās ar spalvām. Piemēram, Vācija iztērējusi 67 miljonus dolāru (35 miljoni latu), lai izveidotu paviljonu, kurā apmeklētāji varēs mieloties ar vāciešu tradicionālajiem ēdieniem. Savukārt Austrālija un Francija izstādes vajadzībām iztērējušas attiecīgi 76 (39,5 miljoni latu) un 68 miljonus dolāru (35,3 miljoni latu).
Tomēr nepārspējama ir Saūda Arābija, kuras futūristiskā izskata paviljonā atrodas dateļpalmas un ir uzstādīts 1600 kvadrātmetru liels kinoekrāns. Tas izmaksājis 146 miljonus dolāru (76 miljoni latu). Salīdzinājumam Latvijas paviljona celtniecības izmaksas tiek lēstas aptuveni 2,55 miljoni latu.
«Expo spēlē vienā līgā kopā ar olimpiskajām spēlēm un Pasaules kausu futbolā,» izstādes apmērus vienkāršoti paskaidro Vācijas Ekonomikas un tehnoloģiju ministrijas valsts sekretārs Dītmārs Šmits.