Zem firmas zīmes Warcraft jau labu laiku ir ne tikai datorspēles. Kompānijas būvētā fantāzijas pasaule iesniedzas dažādās jomās - galda spēlēs, komiksos, grāmatās. Tā izmantota pat, lai reklamētu firmas Toyota automašīnas.
Maija beigās un jūnija sākumā uz kinoekrāniem visā pasaulē nonāks filma Warcraft. Sākums, kas apliecina, ka Džonsam ir taisnība - videospēli tiešām iespējams pārvērst par filmu ar samērā sakarīgu sižeta līniju. Warcraft gan nav pirmais darbs, kas apstiprina šo premisu. Tiesa, iepriekšējie mēģinājumi nav bijuši īpaši veiksmīgi - 90. gados populārās datorspēles Doom fani noteikti atcerēsies 2005. gada filmas fiasko, kuru nespēja glābt pat amerikāņu trilleru zvaigznes Dveina Džonsona piedalīšanās. Tomēr ir arī izņēmumi - pirms dažām nedēļām no telefonatrakcijas par izcili pelnošu kases grāvēju kļuva Dusmīgie putni, pārspējot pat dažu labu ilgi gaidītu supervaroņu filmu.
Sāk ar sākumu
Pirmā Warcraft spēle pie datorlietotājiem nonāca 1994. gadā. Tās pamatā bija kara stratēģiju plānošana mītiskajā pasaulē Azerotā, kur norit cīniņš starp cilvēkiem un orkiem. Desmit gadu vēlāk Blizzard Entertainment izlaida pirmo tiešsaistes lomu spēles World of Warcraft versiju, kura atļāva spēlētājiem ne tikai iejusties paša izvēlētā mītiskā tēlā (piedāvājumā ir gan jau pieminētie orki un cilvēki, gan rūķi, burvji un citas būtnes) un veikt uzdevumus spēles vidē, bet arī sazināties ar citiem spēlētājiem. Entuziastiskākajiem datorsimulētā fantāzijas pasaule kļuva par vietu, kur darboties ap savu alter ego. Turklāt Warcraft komūnas dalībnieki mēdz pulcēties arī dažādos pasākumos ārpus virtuālās realitātes. Ja kādreiz gadās sastapt zili, zaļi un vēl citādi krāsotus, viduslaiku un aizvēstures estētikai atbilstošās drānās tērptus ļaudis, visticamāk, esat iemaldījušies starp Warcraft faniem.
Vairāk nekā divdesmit gadu laikā Warcraft fantāzijas pasaule ir papildināta ar dažādām stāstu līnijām. Filmas Warcraft. Sākums scenāriju radījis viens no spēles veidotājiem Kriss Metzens, un tā pamatā ir 1994. gadā izlaistās versijas notikumi. Dankans Džonss ir saudzīgs pret tiem kinoskatītājiem, kuri pirmo reizi sastopas ar šo mītisko pasauli. Spēles ekranizācijas iesākums ir pietiekami lēns un ar gana plašu ekspozīciju, lai nebūtu grūti orientēties tēlos un nedaudzajos dramatiskajos notikumos, kuru galvenais motīvs ir izteikti sentimentāls - upurēšanās augstāka labuma vārdā. Warcraft. Sākums atstāj iespaidu, ka šai lielā ekrāna debijai plānots arī turpinājums.
Sintētiskais grēks
«Tā ir laulība starp aktieru un digitālo filmu uzņemšanu, lieliem filmēšanas laukumiem, komplicētiem kostīmiem, jaunu pasauļu radīšanu un fantāziju,» filmas tapšanu raksturo tās veidotāji. Žanra ziņā tās izcilākais konkurents ir režisora Pītera Džeksona veikums Gredzenu pavēlnieka un Hobita sāgās, televīzijas kontekstā par tādu var uzskatīt pašlaik karstāko seriālu Troņu spēles. Tomēr sacensties ar abiem pieminētajiem fantāzijas žanra darbiem Warcraft filmai ir grūti, it īpaši tāpēc, ka ar izteikto datorģenerēto attēlu dominanci tā vairāk atgādina animācijas darbu, kurā nez kāpēc pieaicināti piedalīties arī daži aktieri (redzamākais no tiem - seriāla Vikingi zvaigzne Treviss Fimmels). Šāda pieeja atgādina Trako Tūņu Zvaigžņu basketbolu no 90. gadiem.
Džonsa komanda ir paveikusi milzīgu darbu, strādājot pie savu varoņu vizuālā izskata un saturiskās jēgas, pat izmēģinājusi jaunas metodes, kā strādāt ar digitālajām kustību fiksēšanas iekārtām, kas ļauj mītiskās būtnes nevis vienkārši konstruēt datorā, bet gan veidot, balstoties uz reālu aktieru sniegumu. Tomēr, skatoties filmu, ne mirkli nezūd datorspēlei raksturīgās grafikas sajūta. Warcraft ir vecmodīgi sintētisks salīdzinājumā ar Gredzenu pavēlniekā iemūžinātajām Jaunzēlandes ainavām un Troņu spēlēs redzamajām Horvātijas pilsētas Dubrovnikas senlaicīgajām ielām, kas pārtapušas par mītiskās Vesterosas centru.