Apakšgrupas favorīti Dobelē ieradās ne tikai bez slavenā Ivano Baliča, kurš nepiedalīšoties arī nākamā gada sākumā paredzētajā pasaules čempionātā, bet arī bez pirmajā spēlē laukumā izgājušā Igora Vori. Horvātijas izlases rezerves gan ir pietiekami plašas, lai šādu vīru iztrūkums neietekmētu tās izredzes uzvarēt Latvijā. Abas komandas spēli sāka piesardzīgi, tāpēc vēl divpadsmitajā minūtē Latvija bija vadībā (7:6). Tiesa, turpinājumā arvien vairāk izpaudās pretinieku pārsvars, īpaši jau ātrajos uzbrukumos pēc Latvijas spēlētāju pieļautajām kļūdām. Zibenīgais Ivans Čupičs jau pirmajās 20 minūtēs bija iemetis visus šajā vakarā gūtos vārtus, un Horvātijas izlases galvenais treneris Slavko Goluža savam līderim varēja dot pelnītu atpūtu un slīpēt saspēli paaudžu maiņas skartajā komandā.
Uz horvātu ātro uzbrukumu fona spilgti varēja redzēt, cik ļoti Latvijas handbolisti tomēr atpaliek no elites sportistiem lēmumu pieņemšanas ātrumā. Arī Horvātijas uzbrukumā netrūka kļūdu, taču, jo īpaši pirmajā puslaikā, mājinieku pirmā piespēle bija tik vēlu, ka varējām aizmirst pat par pusātro uzbrukumu.
Nākamās spēles Latvijas komandai pavasarī paredzētas pret Slovākijas izlasi. Gada nogalē Rīgas domes kausa izcīņā būs iespēja aizvadīt papildu treniņus un spēles, lai pilnveidotu saspēli, tāpēc jācer, ka uz šo turnīru ieradīsies visi vadošie spēlētāji. Arī Aivis Jurdžs, kura ļoti pietrūka otram mūsu uzbrukuma līderim Dainim Krištopānam, jo pretinieku aizsargi varēja pilnībā koncentrēties 215 centimetru garā «insaida» noturēšanai.
Skaidrs, ka naivi ir cerēt cīnīties par divām ceļazīmēm uz Eiropas čempionāta finālturnīru, taču trešās vietas iegūšana varētu būt izpildāms, lai arī ļoti sarežģīts uzdevums.