«Esam pat pārsteigti, ka pieteikumu šajā laikā, kad, liktos, cilvēkiem vajadzīgs darbs, ir tik maz,» saka konkursa komisijas locekle Kristīne Matīsa. Dokumentālā kino projektu konkursā pieteikti trīsdesmit seši projekti - trīsdesmit trīs režisoru vai divdesmit četru producentu darbi. Samazinājums ievērojams, jo citu gadu konkursos pieteiktas pat sešdesmit filmas. «Var būt, ka cilvēki sapratuši - ar kino nevar izdzīvot, un metušies uz ko citu,» min K. Matīsa. Toties iesniegtie projekti bijuši kvalitatīvi - visi tikuši cauri pirmajai atlases kārtai un tiek prezentēti publiski. Filmēt gatavi gan klasiķi - projektu par Z. A. Meierovica mazzināmiem dzīves faktiem, piemēram, iesniedzis Ivars Seleckis, gan aktīvi dokumentālā kino strādājošie režisori, gan debitanti.
Konkursā iesniegtajos projektos vērojama tendence uzsvaru likt uz spilgtu personību portretējumu - mūziķi, mākslinieki, sabiedriskie darbinieki, kas nesuši Latvijas vārdu pasaulē. «Vienmēr tā bijis, ne vienmēr līdz galam izdomājot, ka spilgta personība vien negarantē filmas panākumus,» komentē K. Matīsa. «Toties šogad ir jūtamas arī jaunas tendences. Vispirms «toreiz un tagad» salīdzinājums: kā dzīvojām padomju laikā, kā dzīvojam tagad. Piemēram, Anda Miziša Meitenes neraud par sieviešu tēlu uz žurnālu vākiem padomju laikā un tagad. Otrkārt, filmas «mēs varam» - par tautas medicīnu, par dejojošo Danu Dombrovsku.»
Pieteikumus vērtē Latvijas Kinematogrāfistu savienības pārstāve Ieva Pitruka, Kinoproducentu asociācijas pārstāvis Kārlis Rudzītis un NKC pārstāve K. Matīsa. Pieejamais finansējums ir Ls 122 400, kopējā pieprasījuma summa šajā konkursā Ls 522 131, tātad NKC spēs apmierināt 23% pieprasījuma. Spēlfilmu konkursā pieejamais finansējums bija 26% no pieprasītā, animācijā - 35.