Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs nākamās nedēļas sākumā viesosies Parīzē, kur apspriedīs arī modernā karakuģa Mistral iegādi. Nekādus dokumentus gan pagaidām nav plānots parakstīt, ziņo Interfax. Ja darījums notiks, tas nozīmēs līdz šim vērienīgāko NATO dalībvalsts militāro tehnoloģiju pārdošanu Krievijai.
Baltijas bažas
Francijas nodoms izraisījis sabiedroto, it sevišķi Gruzijas un Baltijas valstu, satraukumu, jo modernā kuģa iekļaušana Krievijas kara flotes arsenālā tiek vērtēta kā potenciāls drauds kaimiņvalstu drošībai. Francijas amatpersonas iebilst, ka NATO nevar vienlaikus uzskatīt Krieviju gan par sadarbības partneri, gan par ienaidnieku. Pēc franču domām, pienācis laiks atvērt jaunu lappusi NATO un Krievijas attiecībās. Taču pagaidām nekas neliecina, ka Krievija būtu gatava spert atbildes soļus. Nesen apstiprinātā Krievijas militārā doktrīna vēsta, ka NATO paplašināšanās ir bīstams drauds Krievijas drošībai.
Austrumeiropas valstis ar bažām vēro Francijas un Vācijas dedzīgo vēlmi uzlabot attiecības ar Krieviju. Baltijas valstis un Polija vēl nav norijušas aizvainojumu par Krievijas un Vācijas izbīdīto Nord Stream gāzes cauruļvada projektu. Nav arī aizmirsts Francijas prezidenta Žaka Širaka augstprātīgais ieteikums paklusēt Irākas konflikta laikā.
Parīze acīmredzot nolēmusi mācīties no pagātnes kļūdām, tādēļ pirms Mistral pārdošanas nosūtīja Eiropas lietu ministru Pjēru Lelušu turnejā pa Baltijas valstīm, lai izskaidrotu sava lēmuma motīvus. P.Lelušs pavēstīja, ka Mistral pārdošana Krievijai varētu pielikt simbolisku punktu aukstā kara laikmeta domāšanai.
Pārdos tukšu kuģi
Šķiet, ka Francijas pārstāvim tomēr nav izdevies pārliecināt baltiešus. Latvijas aizsardzības ministrs Imants Lieģis paudis viedokli, ka NATO dalībvalstu bruņojuma pārdošana trešajām valstīm pieļaujama tikai tad, ja tas nekaitē reģiona drošībai.
Francijas amatpersonas solījušas, ka pirms Mistral pārdošanas Krievijai no kuģa tiktu aizvākts viss modernais bruņojums, tādēļ Krievija faktiski iegūtu tukšu kuģi jeb «ātrgaitas prāmi». Taču eksperti iebilst, ka Krievija varētu ātri pielāgot Mistral savām vajadzībām, piemēram, desanta operācijām. Militārais analītiķis Pāvels Felgenhauers prognozē, ka modernais karakuģis, visticamāk, papildinās Melnās jūras floti.
Baltijas valstu un Gruzijas bažas nav ietekmējušas Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī, kurš vēlas pastiprināt sadarbību ar Krieviju. Franču analītiķis Arno Dibjēns norāda uz vēl vienu apsvērumu: Mistral būvēšana gandrīz divus gadus nodarbina 1500 franču strādnieku, kas ekonomikas krīzes apstākļos nav mazsvarīgi.