Francijas Aizsardzības un nacionālās drošības padomes ģenerālsekretāra Luī Gotjē un Krievijas valdības vadītāja vietnieka Dmitrija Rogozina parakstītais dokuments, kas iesniegts Francijas parlamenta Starptautisko lietu komitejai, paredz, ka Francijai nav tiesību pārdot vai reeksportēt abus kuģus trešajai pusei, pirms tā samaksājusi Krievijai par 2011. gada 25. janvārī noslēgtā kontrakta laušanu.
Francija aktīvi meklē abiem kuģiem potenciālos pircējus. Mediji tādu vidū minējuši Ēģipti, Indiju, Brazīliju, Apvienotos Arābu Emirātus, Saūda Arābiju, Vjetnamu, Malaiziju, Singapūru un citas valstis. Krievijai neesot iebildumu par kuģu pārdošanu kādām no šīm valstīm, jo ar lielāko daļu no tām tai pastāvot partnerattiecības un sadarbība militārajā sfērā. Kommersant raksta, ka Krievija labprāt vēlētos piedāvāt kuģu pircējiem helikopterus Ka-52K, kuri tika speciāli radīti izvietošanai uz šiem bāzeskuģiem.
Sākotnēji kontrakts paredzēja, ka Francija no Krievijas par kuģu piegādi saņems 1,2 miljardus eiro. Pēc tā laušanas Francija bija ar mieru maksāt 784,5 miljonus eiro, taču Krievija pieprasīja kompensēt arī ekipāžu apmācību un infrastruktūras izveidi.