gada, trešdien tiekoties ar premjeru Valdi Dombrovski (Vienotība), pauda Francijas vēstnieks Latvijā Stefans Viskonti, kurš teica: «Latvija ir pierādījusi, ka spēj panākt ekonomisko izrāvienu un pildīt Māstrihtas kritērijus. Tai ir jākļūst par eirozonas dalībvalsti.»
Vēl janvārī presē izskanēja ziņas, ka Francija, kas ir viena no ietekmīgākajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, ir paudusi šaubas, vai Latvijas pievienošanās patiešām būtu atbalstāma. «Iepriekš pa diplomātiskiem kanāliem tiešām atnāca ziņas, ka Francijā ir zināmas šaubas par Latvijas pievienošanos,» sarunā ar Dienu teica Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (Vienotība), kurš atzīst - galvenokārt tas bijis saistīts ar Francijā valdošo sociālistu uzskatiem par ekonomisko attīstību, kuri ir atšķirīgi no Latvijas nostājas. Tagad šādu šķēršļu ES dalībvalstu līmenī Latvijas iecerēm vairs nav, un Latvijas uzņemšanai eirozonā atlicis saņemt pozitīvu konverģences ziņojumu no Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās Bankas, uzsver K. Kariņš. EP deputāts norāda, ka patlaban Latvijas pozīcijas ir labas - iebildumi pret Latvijas virzību uz eirozonu nav izskanējuši arī Eiropas Parlamentā, turklāt, raugoties no makroekonomikas viedokļa, tā pašlaik ir viena no nedaudzajām ES dalībvalstīm, kas spēj izpildīt Māstrihtas kritērijus.
Ārlietu eksperte, LU politikas zinātnes profesore Žaneta Ozoliņa, komentējot šo ziņu, Dienai atzina: «Francija ir viena no tām valstīm, kuras nevilcinās iebilst pret lietām, kas neatbilst to nacionālajām interesēm. Tomēr šobrīd ir skaidrs, ka ne ar kādiem plānotiem un organizētiem šķēršļiem Latvijai, stājoties eirozonā, nenāksies saskarties.» No otras puses, negaidītu pārsteigumu iespēju politikā nekad nevar pilnībā izslēgt, piebilda Ž. Ozoliņa.