Balets ir veltīts izcilo tēlnieku Ogista Rodēna un viņa skolnieces, mīļākās un mūzas Kamillas Klodelas mākslai un viņu personiskajiem likteņiem, tos izgaismojot franču komponistu Morisa Ravela, Kamila Sensānsa un Žila Masnē mūzikā.
«Eifmans piedāvā skatītājiem kaut ko vairāk nekā vienkārši tēlnieka darba atspoguļojumu. Rodēns sniedz iespēju ieraudzīt mākslinieka iekšējo pasauli un saprast, ko nākas upurēt ģēnija tuviniekiem,» rakstīja ietekmīgais mākslas portāls Bachtrack.com. Izdevuma NYC Dance Stuff autors Darels Vūds uzsver, ka «Borisam Eifmanam ir izdevies notvert un atstāstīt šī satriecošā stāsta būtību», un pareģo jaunajam baletam lielu nākotni - viņaprāt, tapis viens no XXI gadsimta labākajiem baletiem.
Kā stāsta pats Eifmans, «Rodēna un Klodelas dzīve un mīlestība ir neparasts stāsts par diviem māksliniekiem sarežģītā un neparasti dramatiskā savienībā, kur kopā savijusies kaislība, naids un radoša greizsirdība. Garīgā un enerģētiskā mijiedarbība starp tēlniekiem ir unikāla - atrodoties līdzās Rodēnam, Kamilla ne tikai dāvāja viņam iedvesmu, palīdzēja atrast jaunu mākslas stilu un radīt šedevrus, bet arī piedzīvoja strauju sava talanta izaugsmi, kļūstot par izcilu meistari».
Pēc šķiršanās ar Rodēnu, Klodela zaudē prātu. Nelaimīgo dvēseli tagad pārņēmis patoloģisks naids pret agrāko skolotāju un mīļoto, kas, kā šķita Kamillai, viņai nozadzis dzīvi un talantu. Grimstot nabadzībā un aizmirstībā, viņa 30 gadus pavadīja klīnikā, kur 1943. gadā mira, visu pamesta.
Eifmana baletā redzamas gan Rodēna ilgas pēc savas mūzas un sirdsapziņas mokas, gan garīgi slimās Kamillas uzmācīgie murgi, kas mākslinieci pārvērtuši atriebības dievietē. Ķermeņu valoda, līdzīgi kā citos B. Eifmana baletos - psiholoģiskajās drāmās (Anna Kareņina, Čaikovskis, Brāļi Karamazovi, Sarkanā Žizele, Krievu Hamlets, Kaija) -, vēstī par kaislību, iekšēju cīņu un izmisumu. Kustībā stāstīts par visām tām cilvēka jūtu izpausmēm, kuras Rodēns un Kamilla ģeniāli atveidojuši bronzā un marmorā. «Akmenī sastingušo mirkli atkal pārvērst nevaldāmā un emocionāli piesātinātā ķermeņu kustību straumē - lūk, pēc kā es tiecos, sacerot savu jauno baletu,» atzinis B. Eifmans.
Pirmizrāde piedzīvoja triumfu Sanktpēterburgā Aleksandra teātrī 2011. gadā un viesizrādēs ASV uz New York City Center skatuves. Tikko, 3. decembrī, Rodēns saņēma veselas četras Pēterburgas augstākās teātra prēmijas Zelta sofite. Tas atzīts par labāko baleta izrādi. Ņina Zmijeveca (Rozas Berē lomā) novērtēta kā labākā sieviešu baletlomā, Rodēna atveidotājs Oļegs Gabiševs - labākais vīriešu lomā. Zelta sofiti saņēma arī izrādes scenogrāfs Zinovijs Margoļins.
Kur, kad: