Lielveikalu tīkla Maxima pārstāvji viņa salīdzinājumu gan uztver kā komplimentu. Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende diskusijās ar pilsētas galvu par slavenā arhitekta Gunāra Birkerta projektēto LNB ēku neielaidīsies, tikai norāda, ka viedokļi par ēkas iekļaušanos pilsētvidē būtu jāizsaka arhitektiem.
N. Ušakovs, kurš iepriekš jau skarbi bija teicis, ka «iztērēt ap 130 miljoniem Nacionālās bibliotēkas jaunajai ēkai krīzes apstākļos ir stulbs projekts», arī ceturtdien sarunā ar Dienu no viedokļa atkāpties negrasījās, sakot, ka «ēka izskatās drausmīgi». «LNB ēka ir supersimbols par milzīgu naudu, kam būtu jāraisa sajūsma, bet rezultāts tāds nav,» uzskata galvaspilsētas mērs.
Īpašas izmaiņas LNB ēkas izskatā nav gaidāmas. Raksturojot Gaismaspils būvniecības stadiju, Nacionālās būvkompāniju apvienības (NBA) būvdarbu vadītājs Valdis Koks teic, ka LNB jaunās ēkas fasāde ir pabeigta, izņemot tās zonas, kur pašlaik vēl ir sastatnes. «Ja runājam par kopējo vizuālo tēlu, jārēķinās, ka ēkai nav pabeigts jumts un izbūvēts fasādes apgaismojums,» norāda V. Koks. Viņš atgādina, ka NBA veic būvdarbus saskaņā ar tehnisko projektu un atbilstoši būvprojekta autora G. Birkerta izvēlētajiem fasādes krāsu toņiem. Arī kultūras ministres Ž. Jaunzemes-Grendes preses sekretāre aģentūrai BNS stāstījusi, ka ārējā apdare ilgi saskaņota ar arhitektu un nav nekādu atkāpju no G. Birkerta vīzijām. «Iepriekš arī mediju pārstāvji jautāja - kā, bija taču solīts, ka tā būs caurspīdīga Gaismaspils? Nevienu brīdi neviens nav teicis, ka viss būs caurspīdīgs. Tas ir atkarībā no tā, kā spīd saule. Arhitekta pieredze ir absolūti nenoliedzama. Viens no meistarstiķiem ir dabūt ēkā iekšā gaismu,» BNS teikusi ministres preses sekretāre. Ar pašu arhitektu G. Birkertu Dienai sazināties neizdevās.
Rīgas pilsētas arhitekts Jānis Dripe iesaka salīdzinājumu ar Maxima lielveikalu rūpīgi pārdomāt. «Sākot no Rīgas mēra, beidzot ar jebkuru iedzīvotāju, ir jāsaprot, ka bibliotēka pilsētai ir milzīgs kultūras ieguvums. Tas, ka šis veidols ir pārstaigājis vadošos pasaules arhitektūras žurnālus, liecina, ka ar ēku viss ir kārtībā,» atgādina J. Dripe. Viņš aicina valsti un pilsētu no neauglīgas konfrontācijas pievērsties auglīgai sadarbībai un norāda: «No pilsētplānošanas viedokļa ir jāņem vērā, ka LNB būs jaunais Pārdaugavas kultūras centrs kopā ar projekta stadijā esošo Latvijas Universitātes Dabas zinību centru, arī Rīgas dome savus birojus plānojusi izvietot tieši tur.»
Arhitekts P. Bajārs norāda, ka N. Ušakovs par LNB ēku spriež ārpus savas kompetences: «Nākamreiz Rīgas mērs varētu izteikties par ķirurgiem, kā labāk veikt operācijas.» Taču pats atzīst, ka neesot Gaismaspils projekta fans, jo šis projekts ir jau novecojis. «Ja palaidām garām izdevību ēku uzcelt astoņdesmitajos, kad arī projekts tapa, vajadzēja izsludināt jaunu konkursu - ja Birkerta risinājums būtu bijis pats ģeniālākais, nekas tam netraucētu uzvarēt arī no jauna,» spriež P. Bajārs. Viņš uzskata, ka ēka esot pārāk pelēcīga: «Piedāvātajā modelī stikli bija patīkami zaļāki, pelēkās krāsas Rīgā ir pietiekami.»
SIA Maxima Latvija pārstāve Viktorija Orlova N. Ušakova izteikumus komentē kā komplimentārus: «Tas, ka Rīgas mērs mūsu veikalu arhitektoniskos risinājumus ir pielīdzinājis pasaulē pazīstamā arhitekta G. Birkerta projektam, protams, ir augsts novērtējums un patīkams pārsteigums.»