Tā nebija saruna, tas bija ministra paziņojums publiskajā telpā. Ministrijas publiskajā telpā četrdesmit cilvēku klātbūtnē. Kas te ko domāt. Man ir skaidrs, ka priekšnieks izsaka neuzticību, un tas ir kā vecos laikos austrumos, kad sievietei pasaka - kas tev mugurā, ar to uz vārtiem!
Ja ministrs izvēlējās šādu saskarsmes formu, jājautā, vai jums un ministram bija strīds?
Vienu dienu iepriekš nebija. Nē, strīda nebija. Tas man bija pēkšņs paziņojums.
Vai tad jūs nezinājat, kad mainījās valdība, ka būs jāaiziet, jo esat no citas partijas?
Protams, ka zināju. Bet tas ir kā ar nāvessodu, sāpīgi ir tad, kad tevi nošauj, nevis tad, kad tu to zini. Ja par to visu laiku domātu, strādāt vispār nevarētu. Es par to nedomāju.
Publiskajā telpā ir izskanējuši trīs satiksmes ministra pārmetumi jūsu virzienā - par lēno lidostas rekonstrukcijas gaitu…
Varu godīgi teikt, ka taisnoties netaisos. Ja priekšnieks tā ir izlēmis, tad man kā apakšniekam tas ir jāpieņem. Kāda jēga manām versijām, ja tas neko neietekmēs? Lidostas rekonstrukcijas aizkavēšanos nosaka liels būvnieku strīds - par simts miljoniem Eiropas naudas strīdēsies visi lielie būvnieki. Bijušas jau cik tiesas. Un strīds faktiski notiek ārpus lidostas teritorijas - tas notiek Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) teritorijā. Piektdien būs IUB lēmums. Kāds tas būs, tiešām nezinu, tas var būt uz abām pusēm. Tas, ka Kohēzijas projekta realizācija ir iekavējusies par vienu gadu, ir fakts. Bet tur būvnieki apstrīd viens otru, gāž uz galvām virsū. Kā to lidosta var ietekmēt? Būvnieki piedāvā variantus un pēc tam apstrīd otra piedāvātos, manas iespējas to ietekmēt ir absolūti nekādas.
Kā vērtējat lidostas sadarbību ar airBaltic?
Sadarbība visu laiku notiek. Bet, jā - ir domstarpības. Galvenā domstarpība ir tā, kurš galvenāks - airBaltic vai lidosta. Es uzskatu, ka abi ir vienādi svarīgi un airBaltic nav galvenāks par lidostu.
Tātad airBaltic grib diktēt noteikumus? Vai valdības pozīcija ir tāda, ka airBaltic pozīcija ir jāņem vērā lidostai?
Es negribu atbildēt uz šo jautājumu. Protams, uzskatu, ka nacionālās aviokompānijas nozīme ir liela. Tās viedoklis ir jārespektē. Bet attiecības nevar būt tādas, ka sievasmāte vedeklu nelaiž virtuvē iekšā.
Lidosta nav piesaistījusi jaunus galamērķus?
Pagājušajā gadā tika atklāti septiņi jauni galamērķi - airBaltic uz Budapeštu, Gdaņsku un Bari Itālijā. Ryanair paplašināja savu maršrutu tīklu Romas un Līdsas Lielbritānijā virzienā. Savukārt Wizz Air atklāja lidojumus uz Eindhovenu (Nīderlande). Turkish Airlines 2011. gadā sāka regulāros lidojumus uz kūrortpilsētu Antalju Turcijā. Šogad lidostā darbu sāka divas jaunas aviokompānijas - Iberia Express uz Madridi un Estonian Air. Ryanair pavasarī uzsāka lidojumus uz Karlsrūi, novembrī atsāks lidojumus uz Brēmeni un atklās reisu uz Mančestru. Bet ne jau lidosta ir tas mērķis, kura dēļ cilvēks lidos uz Rīgu. Tāpat ne jau lidostas dēļ kāds lido prom no Rīgas. Galamērķu piesaistīšana ir aviokompāniju un tūrisma aģentūru uzdevums. Lidostai, protams, ir svarīgi pasažieri un notiek lidostas mārketings. Bet pasažieri visvairāk ir vajadzīgi valstij.
Uz kurieni cilvēki lido?
Skarba realitāte - 47 tūkstoši - viena Ventspils - pagājušajā gadā ir nopirkuši biļeti vienā virzienā. Galvenais galamērķis ir Londona ar 400 tūkstošiem pasažieru un tendenci pieaugt. Ja uz Londonu lido vairāk pasažieru, nekā uz septiņiem Vācijas galamērķiem kopā ņemot, tad ir skaidrs, ka ne jau uz Londonu lido biznesu taisīt - kaut arī. Varam tikai izdarīt prāta slēdzienu, ka brauc prom strādāt. Katrā ziņā lidosta nav galvenais spēlētājs, kas nosaka pasažieru plūsmu.
Kādā stadijā pašlaik ir lidostas tiesvedība ar lietuviešu aviokompāniju flyLAL?
Šī lieta nav skatīta pēc būtības. Tā no mana viedokļa ir pilnīgi absurda, kad Lietuvā Lietuvas tiesa var tiesāt Latvijas Ministru kabinetu. Tomēr Lietuvas tiesa ir lūgusi nodrošinājumu, un tas ir Latvijas tiesvedības apstiprināšanas stadijā Augstākajā tiesā. Mans viedoklis, ka lidosta Rīga pēc daudziem gadiem šo absurdo lietu vinnēs. Protams, tas būs starptautiskās tiesās. Jo Lietuvas tiesa nav tā, kas var lemt Latvijas Ministru kabineta noteikumus, to, kāda ir tajos noteiktā gaisa kuģu pacelšanās/nosēšanās maksa.
Vai ir kāds darbs, ko jūs vēl pabeidzat?
Plānots, ka šodien sāks strādāt elektroniskie drošības vārti. Par ko mani jau apsmēja jūsu kolēģi žurnālisti. Kā? Tu atver elektroniskos vārtus, lai cilvēki vēl vairāk lido prom? Protams, ka par to tevi jāatlaiž. Ja nopietni, tā ir tāda sistēma, kas atvieglos gan pasažieru plūsmu, gan valsts iestāžu darbu. Piemēram, turpmāk vairs nebūs obligāti Rīgas lidostā lietot drukātās iekāpšanas kartes, jo elektroniskie drošības vārti atpazīs iekāpšanas karti arī mobilajā tālrunī.
Kas svarīgākais ir izdarīts šo divu gadu laikā?
Pats galvenais, ka lidosta Rīga divu gadu laikā ir kļuvusi par pelnošu uzņēmumu, - bet pirms tam lidosta daudzus gadus nebija pelnījusi. Tā bija zaudējumus nesošs uzņēmums. Pagājušogad bija neliela, bet peļņa. 400 tūkstoši - tas nav daudz, bet šogad mums jau ir divi miljoni peļņā. Un tas ir, neskatoties uz ļoti piesardzīgu plānošanu, nosakot uzkrājumus, ņemot vērā pasaules krīzes momentus. Ja nebūtu jāveic uzkrājumi, tad šī lidostas peļņa varētu būt jau pat vairākas reizes lielāka.
Kādas ir lidostas Rīga attīstības perspektīvas?
Lidosta Rīga ir jāprivatizē un jāizslēdz no neprivatizējamo uzņēmumu saraksta, jo tai ir jābūt tīri saimnieciskās darbības veicējam. Jā, ar dažādiem valstiskiem nosacījumiem, bet tam ir jābūt tikai biznesam. Eiropa un pasaule jau šo procesu ir izgājusi pirms gadiem desmit. Uzskatu, ka šodien tas ir vienīgais traucējošais faktors lidostas attīstībā, kamēr ir daudz pozitīvo faktoru. Tāpēc lidostai Rīga sasniegt kādus septiņus miljonus apkalpoto pasažieru gadā pēc pāris gadiem nebūs problēma, protams, ja pastāvēs nacionālā aviokompānija, jo ģeogrāfiskais novietojums mums ir.
Kādi ir jūsu profesionālie nodomi?
Nekādi. Kādi var būt profesionālie nodomi, ja tu no rīta septiņos padzer tēju, bet pusdesmitos uzzini jaunumus. Kaut gan nedēļas laikā jau bijuši divi darba piedāvājumi, kurus pagaidām neizskatu.