Lepena raugās nākotnē
Pirmajā vēlēšanu kārtā apstiprinājās socioloģisko aptauju prognozes, jo uzvarēja F. Olands, par kuru nobalsoja 28,6% vēlētāju. N. Sarkozī ieguva 27% balsu. Tā ir pirmā reize kopš 1958. gada, kad uz pārvēlēšanu kandidējošs prezidents zaudē vēlēšanu pirmajā kārtā.
Uzrunā atbalstītājiem F. Olands sacīja, ka ir piemērotākais nākamais Francijas prezidents. «Izvēle ir vienkārša - vai nu turpināt neveiksmīgu politiku ar šķeļošu pašreizējo prezidentu, vai atkal pacelt Franciju kopā ar jaunu, vienojošu prezidentu,» teica sociālistu kandidāts. «Mans gala uzdevums, un es zinu, ka mani vēro aiz mūsu robežām, ir atgriezt Eiropu atpakaļ uz izaugsmes un nodarbinātības ceļa.» Viņš sola, ka uzvaras gadījumā atteiksies no stingrajiem taupības pasākumiem, ko ir apstiprinājusi pašreizējā Francijas valdība, un veicinās ekonomikas izaugsmi un sociālo vienlīdzību.
Gauži nepopulārais N. Sarkozī, kurš Franciju vada kopš 2007. gada, pēc sakāves paziņoja, ka saprotot franču ciešanas, kuras radījusi spiedīgā ekonomiskā situācija.
Aptaujas pirms vēlēšanām prognozēja, ka M. Lepenai varētu būt labi rezultāti, bet realitātē tie bija vēl iespaidīgāki. Par galēji labējo politiķi nobalsoja 18% balsstiesīgo vēlētāju. Tas ir Nacionālās frontes lielākais panākums prezidenta vēlēšanās kopš partijas dibināšanas 1972. gadā. Tas pat pārspēj M. Lepenas tēva Žana Marī Lepena sensacionāli iegūtos 16% 2002. gada prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kas viņam deva iespēju otrajā kārtā stāties pretī toreizējam prezidentam Žakam Širakam.
Uzrunājot savus vēlētājus, M. Lepena jau lūkojās uz jūnijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām, pēc kurām viņa cer uz Nacionālās frontes atgriešanos likumdevējā. «Pirmā kārta nav beigas, bet sākums. Lai kas notiktu nākamajās divās nedēļās, cīņa par Franciju ir sākusies,» viņas teikto citē aģentūra AP.
Sarkozī būs jāpasvīst
Vēlēšanu otrajā kārtā F. Olands var rēķināties ar galēji kreisā Žana Lika Melanšona, kurš pirmajā kārtā ieguva 11% balsu, vēlētāju atbalstu. Par viņu aicinājusi balsot arī zaļo līdere Eva Žolī, par kuru nobalsoja 2,3% vēlētāju. Visticamāk, par viņu balsos arī divu citu galēji kreiso - Filipa Putū un Natalī Arto - atbalstītāji.
N. Sarkozī, lai cerētu uz pārvēlēšanu, nepieciešams piesaistīt M. Lepenas un arī centriskā Fransuā Beirū (pirmajā kārtā saņēma 9% balsu) vēlētājus. Politikas apskatnieki aprēķinājuši, ka pašreizējam prezidentam nepieciešams iegūt vismaz trīs ceturtdaļas M. Lepenas un divas trešdaļas F. Beirū elektorāta balsu, lai izrautu knapu uzvaru. Svētdien veiktā aptaujā noskaidrojies, ka par N. Sarkozī varētu balsot 48 līdz 60% M. Lepenas atbalstītāju.
Tomēr vēl viena svētdien veikta aptauja prognozē, ka par nākamo Francijas prezidentu kļūs F. Olands, kurš otrajā kārtā varētu saņemt 53 līdz 56% balsu.
«Situācija kļūst ļoti sarežģīta priekš N. Sarkozī. Pastāv patiess pieprasījums pēc sociālā taisnīguma, jo laiki ir grūti un vēlētāji redz, ka būs nepieciešams upurēties. Viņi vēlas, lai šīs sāpes tiek godīgi sadalītas,» socioloģisko pētījumu kompānijas CSA vadītājs Žeroms Sent-Marī stāsta aģentūrai Reuters.