Līga Elmane (L.E.) Tas bija Andras vaļasprieks.
Andra Katkeviča (A.K.) Nenotika tā, ka mēs nolēmām veidot biznesu un meklējām biznesa ideju, ko realizēt. Mums biznesa ideja nāca no jau zināma hobija. Tas bija vaļasprieks, kas tika atbalstīts draugu un radu vidū un tika novērtēts - man teica: «Tik labas lietas tiek gatavotas, kāpēc gan tās nepiedāvāt arī citiem?» Izskanēja Līgas uzaicinājums: «Varbūt veidosim savu biznesu?» Tajā laikā, kad mēs hobiju nolēmām pārvērst par biznesu, Bauskas novadā tika veidots pierobežas inkubators, mēs tam pieteicāmies un veiksmīgi iesaistījāmies inkubatorā. Protams, biznesa sākšana nevar notikt vienā dienā, jo jānokārto ļoti daudz dokumentu. Brīdī, kad produkti tika reģistrēti, vienlaikus tika drukātas etiķetes, un, kuras etiķetes saņēmām, tās tūlīt arī uzlīmējām produktiem un produktus uzreiz likām uz letes tirgošanai. Tas bija dinamisks, interesants periods.
Kur jūs mācījāties kosmētikas ražošanu?
A.K. Latvijā nav iespējas mācīties kosmētikas ražošanu. Kosmētikas produkta izveidošana ir gari eksperimentu ceļi, praksē pārbaudītas lietas. Vajadzīga pašmācība, pašizglītošanās, grāmatu lasīšana un ārvalstu lekciju klausīšanās e-vidē. Kosmētiku nevar sagatavot ātri, nevar strauji, kā mēdz teikt, «laist tirgū», jo jāpārbauda, kādas ir produkta uzglabāšanas iespējas.
Tātad visu apguvāt empīriskās pieredzes ceļā?
A.K. Jā, gan kosmētikas ražošanu, gan arī pirmos soļus biznesā apguvām praktiskās pieredzes gaitā. Ar uzņēmējdarbību mēs pēc savas izglītības neesam saistītas, esam psiholoģes. Noteikti jāsaka liels paldies biznesa inkubatoram, kas ļoti vienkāršā, labi saprotamā veidā deva izpratni par uzņēmējdarbības pamatlietām, arī par to, ka viss jānopelna, ka viss jārēķina.
L.E. Šis biznesa inkubators bija Jelgavas inkubatora speciālistu veidots, un, cik man zināms, uzmanība tika veltīta pierobežas reģioniem, to vidū mūsu Bauskas novadam.
Kad sākāt savu biznesu, kas bija pats grūtākais, ar ko nebijāt rēķinājušās?
L.E. Es pat grūtības neatceros.
A.K. Es arī grūtības neatceros, bet varbūt tāpēc, ka visu darījām ar milzīgu entuziasmu. Mums viss bija jauns, piemēram, nepieciešamība izpētīt likumdošanas normas, to, kā vispār kosmētikas līdzekļus drīkst sākt tirgot. Visi citi biznesa uzsākšanas soļi mums arī bija jaunums, bet visi šie veicamie darbi mūs ārkārtīgi interesēja.
L.E. Kad tagad atceros biznesa sākuma periodu, šķiet - kā mēs vispār atradām laiku miegam? Jo tas tiešām bija ļoti intensīvs periods.
A.K. Šobrīd domāju, no kurienes mums vispār bija enerģija, no kurienes mums vispār bija zināšanas? Jāsecina, ka aizrautība un pārliecība par savu ideju deva spēku. Tagad jau kļuvis skaidrs, ka būt uzņēmējām - tas nozīmē, ka jāattīsta pilnīgi cita domāšana, nekā vajadzīga, esot darba ņēmējām. Lai gan mēs joprojām esam saglabājušas biznesa iesācēju ideālismu un ideālisma mūsos ir vairāk, nekā tas ir tāda tipa uzņēmējiem, kuri ir rūdīti savā biznesā vai arī ir ļoti skrupulozi rēķinātāji. Es uzskatu, ka ideālisms biznesā reizēm traucē, bet reizēm arī palīdz.
Kā vērtējat valsts iestāžu attieksmi? Uzņēmējiem ir ļoti atšķirīgi, pat diametrāli pretēji pieredzes stāsti par valsts iestāžu attieksmi un kompetenci.
A.K. Iespējams, mums paveicies, bet mūsu pieredze liecina, ka gan Valsts ieņēmumu dienestā (VID), gan Veselības inspekcijā strādā ļoti atsaucīgi speciālisti. Ja šo iestāžu speciālistiem uzdod precīzus jautājumus, tad viņi uz mūsu jautājumiem arī pēc būtības atbild. Pirms sākām biznesu, viens no «bubuļiem» bija tieši kontrolējošās institūcijas, to vidū, protams, arī VID, jo no visa, ko bijām par VID dzirdējušas, radās iespaids: «Nu gan būs šausmas!» Izrādījās, ka nav tik traki, VID speciālisti visu paskaidroja, un radās iespaids, ka viņi vienkārši uztur kārtību savās atbildības jomās. Tāpat arī Veselības inspekcijas speciālisti mums visu labi izskaidroja.
Iepriekš jums nebija pilnīgi nekādas biznesa pieredzes?
L.E. Nebija, SIA Gusto ir mūsu pirmais uzņēmums, un pagaidām gribētos, lai tas arī paliktu vienīgais uzņēmums.
A.K. Paralēli uzņēmējdarbībai mēs abas joprojām strādājam savā profesijā - psiholoģijā. Līga strādā skolā, bet es strādāju Sociālajā dienestā.
L.E. Mēs abas uzskatām, ka psihologa izglītības iegūšanā ir ieguldīts ļoti daudz laika, spēka un enerģijas, tāpēc būtu žēl iegūtās zināšanas atstāt bez pielietojuma.
A.K. Turklāt vienu pašvaldību - Bauskas novadu - atstāt bez divām psiholoģēm arī nevar, cilvēki mūsu novadā tomēr ar mums kā ar psiholoģēm rēķinās. Gribu piebilst, ka, iespējams, biznesa sākumposms mums bija vieglāks nekā daudziem citiem jaunajiem uzņēmējiem, jo Bauskas novada cilvēki mūs jau pazina, uzskatīja, ka uz mums var paļauties, un mums uzticējās. Bauskas novada iedzīvotāju atbalsts mums ļoti palīdzēja, un tiešām jāsaka liels paldies visiem novadniekiem, kuri mūs atbalstīja. Sākot uzņēmējdarbību svešā vietā, būtu daudz grūtāk.
Ļoti bieži jaunie uzņēmēji savu biznesu finansē no pašu līdzekļiem, piemēram, uzkrājumiem, nevis no banku kredītiem. Kāds bija jūsu biznesa pirmais finansējuma avots?
A.K. Tie bija mūsu personīgie finanšu līdzekļi. Mēs lepojamies ar to, ka attīstām savu biznesu lēni, bet pašas no saviem personiskajiem līdzekļiem. Sākotnēji mēs strādājām, lai vienkārši attīstītu savu uzņēmumu, nevis, lai pelnītu. Tāda ir mūsu pieeja. Protams, citi jaunie uzņēmēji var darīt arī citādāk, var ņemt kredītus, izmantot katru iespēju naudu aizņemties.
L.E. Mēs nesakām, ka neņemt kredītus bankās un neaizņemties naudu no citiem aizdevējiem ir pareizi vai labi. Vienkārši, mūsuprāt, neaizņemties naudu ir labāk.
A.K. Mūsu ieskatā, ja ir parādi, ja ir kredīts bankā, tad ir psiholoģiski grūtāk, nekā tad, ja nekādu aizņēmumu nav.
Saražotās produkcijas tirdzniecību sākāt internetā vai veikalos?
A.K. Sākām vietējos veikalos. Tagad mūsu ražotie produkti ir vairāk nekā 30 veikalos gan lielākās, gan mazākās Latvijas apdzīvotajās vietās, ir Latvijā ražotu lietu tirgotavās. Interneta veikalu gan izveidojām salīdzinoši nesen.
Kā vērtējat sadarbību ar tirgotājiem?
A.K. Ja tirgotājs ir godīgs un atbildīgs, tad sadarboties ir viegli, bet tā jau ir jebkurā jomā - ar godprātīgiem, strādīgiem un akurātiem cilvēkiem sadarboties ir viegli, bet ar tādiem cilvēkiem, kuri ir negodprātīgi, cenšas vārdos sevi slavēt, bet padarīt cenšas pēc iespējas mazāk un paši savā biznesā loģiski nedomā par to, ko dara, protams, iet grūtāk.
Reizēm ražotāji sūdzas, ka tirgotāji noliek viņu ražojumus tālākajā veikala plauktā, kur pircēji nevar preci atrast.
L.E. Nē, tādas problēmas mēs neizjūtam. Sākumā mēs pašas meklējām veikalus, kurās tirgot savas preces, bet patlaban notiek pretējs process - tagad veikalu pārstāvji atrod mūs. Nereti notiek tā, ka uz konkrēto veikalu atnācis kāds pircējs, kurš jautājis, kāpēc tajā nav mūsu ražojumu, un pēc tam veikala pārstāvji sākuši interesēties, kā mūsu produkciju var iegūt tirgošanai savā veikalā. Gadās, ka mūsu produkciju tirgotājiem kāds ieteicis. Citreiz gadās, ka tirgotāji ir mūsu produkciju redzējuši kādā konkurējošā veikalā un nolēmuši arī paši savos veikalos to tirgot. Pieredze liecina, ka sadarbība veiksmīgāk veidojas tad, kad pārdevējs vēršas pie mums, respektīvi, pie ražotājām, nevis tad, kad ražotāji iet pie pārdevēja un saka: «Lūdzu, lūdzu, paņemiet tirgošanai mūsu preci.»
Bieži ražotāji sūdzas, ka iedod veikalniekiem preci, prece tiek pārdota, bet ilgi jāgaida brīdis, kad tirgotājs ar ražotāju norēķinās par pārdoto preci.
L.E. Jā, šī gan patiešām ir nopietna problēma, ar kuru mēs arī sastopamies. Mums ļoti gribētos, lai tirgotāji saprastu, ka mēs esam ieguldījušas produktu ražošanā gan laiku, gan enerģiju, gan arī daudz finanšu līdzekļu. Mums izejvielas uz parāda neviens nedod, mēs par visām izejvielu piegādēm norēķināmies, bet veikals paņem preci, pārdod to, bet norēķināties ar ražotājiem nesteidzas. Sanāk tā, ka mēs un arī citi ražotāji kreditējam veikalus.
Kā jūs šo problēmu risināt?
A.K. Cenšamies vienoties ar tirgotājiem.
L.E. Ir jau tirgotāju vidū godprātīgi sadarbības partneri, ar kuriem sadarbojamies jau gadiem, bet nevar noliegt - gadās visādi.
Sadarbojaties arī ar lielajiem tirdzniecības tīkliem?
A.K. Ar lielajiem tirdzniecības tīkliem ne. Mūsu produkcija ir vien tajās Rimi veikalu sadaļās, kas īpaši veltītas Latvijas ražojumiem. Iemesli, kāpēc necenšamies sadarboties ar lielveikalu tīkliem, ir tādi, ka mēs esam neliels uzņēmums, mūsu ražojumiem nav ilgs realizācijas termiņš, un mums ir jāaprēķina katrs biznesa solis, ko veicam.
A.K. Mūsu «saldais ēdiens» ir tirgot mūsu ražojumus dažādos tirdziņos, jo tajos ir iespējams aprunāties ar mūsu produkcijas pircējiem. It īpaši mums patīk preces tirgot dažādu mazpilsētu tirdziņos, tajos cilvēciskais kontakts veidojas ļoti veiksmīgi.
Atvērāt tirdzniecību internetā, lai būtu iespējams ātrāk saņemt naudu par preci?
L.E. Jā, arī tāpēc. Turklāt cilvēki arvien biežāk vēlas iepirkties nevis veikalos, bet tieši internetā.
A.K. Domāju, ka internetā mūsu produkciju pērk cilvēki, kuri vasarās iegādājas mūsu produkciju tirdziņos. Nepazīstamu produktu pirkt internetā, protams, ir risks, bet, ja tas ir jau zināms produkts, tad ir cita situācija - ja zini, kāda kosmētikai ir smarža, faktūra, kvalitāte, tad atliek internetā vienkārši nopirkt.
Vairāku nozaru uzņēmēji teikuši, ka, izveidojot interneta veikalu, grūtības rada tas, ka pircēji sūta nopirktās preces atkal atpakaļ pārdevējam. Jūs arī sastopaties ar šādu problēmu?
L.E. Nē, praktiski ne. Ir bijis gadījums, kad piegādes laikā iepakojums tika deformēts, un tāpēc sūtījām preci vēlreiz, bet tas bija atsevišķs gadījums.
A.K. Mums vispār ir tik saprotoši pircēji, ka par viņiem mums negribas nevienu sliktu vārdu teikt.
Kosmētikas tirgus Latvijā ir visai piesātināts. Kā izdodas tirgū noturēties?
L.E. Svarīgi ir atrast savu nišu, un, manuprāt, katram ražotājam - arī mums - ir savi, kā mēdz teikt, topa produkti, kas sanāk vislabāk tieši šim ražotājam.
Uzskatāt, ka jūsu produkcija ir dēvējama par Latvijas produkciju?
A.K. Latvijā ražota produkcija - jā, tomēr jāatzīst, ka ražošanā tiek izmantotas ne tikai no mūsu valsts nākošas izejvielas. Tā ka precīzāk būtu teikt - Latvijā gatavota produkcija. Mēs lepojamies, ka mūsu produkcija ir simtprocentīgs roku darbs. Arī katru iepakojuma kastīti mēs esam salocījušas pašas savām rokām.
Jums uzņēmumā ir arī darbinieki?
A.K. Ir ķīmiķis, ir cilvēks, kas mums palīdz ar grāmatvedību, bet pamatā strādājam mēs pašas.
Ja jūs gribētu paplašināt biznesu, būtu viegli atrast cilvēkus, kurus pieņemt darbā?
L.E. Mēs esam prasīgas, bet domāju, ka darbiniekus, ja būtu nepieciešams, mēs savam uzņēmumam atrastu.
A.K. Pagaidām mūsu ražošanas mērogi ir atbilstoši tam, lai mēs pašas varētu paveikt nepieciešamo darba apjomu un pašas varētu kontrolēt procesu. Es uzskatu, ka jebkurā jomā visaugstākā kvalitātes kontrole ir tā, ja paši uzņēmumu īpašnieki piedalās galaprodukta ražošanas procesā, jo uzņēmuma īpašnieki par kvalitāti atbild ar savu vārdu un atbild arī par produkta veiksmīgu virzību tirgū. Mūsu mērķis nav milzīgs bizness, mērķis nav pieņemt darbā uzreiz 50 darbinieku un censties iekarot Ķīnas tirgu. Latvijas biznesa vidē redzams, ka ne vienmēr biznesa mērogu palielināšana padara uzņēmējdarbību veiksmīgāku. Mūsu mērķis ir strādāt tādos mērogos, kādos mums ir ērti strādāt, nevis paplašināties par katru cenu.
Dažādu nozaru uzņēmēji teikuši, ka reizēm produkts, kuram tiek prognozēta veiksmīga virzība tirgū, cerības neattaisno, bet citu produktu, kuram lieli panākumi tirgū netiek prognozēti, pērk ļoti labi.
L.E. Jā, tā tiešām notiek. Visu prognozēt nav iespējams. Tirgus mēdz pārsteigt.
A.K. Arī es uzskatu, ka tam var tikai piekrist.
Kas ir jūsu produkcijas tipiskā pircēja? Kāda vecuma sieviete? Lielpilsētā vai reģionā dzīvojoša? Ar kādu ienākumu līmeni?
L.E. Manuprāt, savu tipisko pircēju mēs redzam, paraugoties spogulī.
A.K. Es domāju, ka mūsu pircēju vidū ir gan sievietes no laukiem, gan pilsētās dzīvojošas sievietes. Jāteic, ka sievietēm, kuras dzīvo pilsētā, vienkārši ir lielākas iespējas izvēlēties kosmētiku no dažādiem preču klāstiem. Mūsu tipiskā pircēja ir sieviete, kurai interesē, lai produkcija būtu dabiska, kurai nav vienalga, kādu kosmētiku viņa lieto, sieviete ar vidējiem ienākumiem, mūsu produkcija noteikti nav orientēta tikai uz pircējām ar augstiem ienākumiem.
Ārpus Latvijas savu produkciju arī tirgojat? Piemēram, Lietuvā, kas ir tuvu Bauskai?
A.K. Uz tirdziņiem Lietuvā braucam, bet Lietuvas veikalos mūsu produkcijas pagaidām nav. Var teikt, ka mēs esam ceļā uz mūsu produkcijas tirgošanu ārvalstīs. Braukt uz starptautiskās nozares izstādēm un meklēt milzīgus lielveikalu tīklus, kuriem piedāvāt mūsu produkciju, patlaban nav mūsu prioritāte.
Kāpēc jūsu produkcija netiek marķēta kā ekoprodukts?
A.K. Ekoproduktu sertifikācija mūsu nozarē notiek ārvalstīs, un sertifikācija ir dārgs pasākums mūsu uzņēmuma apjomam. Ekoprodukta marķējumam nepieciešamo dokumentu sakārtošana prasa apjomīga dokumentu skaita sakārtošanu un arī vērienīgus finanšu ieguldījumus. Mūsu produktu receptūras ir gatavotas tā, lai teorētiski mēs varētu pretendēt uz ekoprodukta marķējumu. No vienas puses, protams, ekomarķējuma saņemšanai vajadzētu kļūt lētākai un vienkāršākai, no otras puses, var saprast, ka tomēr nevar arī nolaist ekoprodukta kritēriju latiņu pārāk zemu, ekomarķējuma saņemšanu padarot pārāk vienkāršu. Manuprāt, piemēram, pārtikas nozarē Latvijā valda liels sajukums ar dažādiem marķējumiem un ar to, ka reizēm norādes «bio» un «eko» uz produktiem tiek lietotas bez skaidrojuma.
Pircējiem ir svarīgs ekomarķējums?
A.K. Latvijas pircējiem - īpaši ne. Pieļauju, ka ekomarķējums būtu svarīgs, ja mēs izlemtu savu produkciju sistemātiski eksportēt uz ārzemēm.