Pētījums atklāj, ka jaunieši izvēlas studēt ārvalstīs vairāku faktoru ietekmē, raksta LETA. Izvēle par labu ārvalstīm notiek, ja vēlamais studiju virziens Latvijā nav pieejams vai ir cerības, ka ārvalstīs varēs iegūt kvalitatīvāku izglītību. Racionāla ir izvēle studēt bez maksas vai ar iegūtu stipendiju ārzemēs, ja Latvijā būtu iespēja studēt tikai par maksu. Tāpat studijas mēdz būt arī kā alternatīva vai kā atlikta dzīves pāreja pēc tam, kad ir jau izmēģinātas darba gaitas. Dzīvošanas izmaksas parasti tiek segtas vai nu ar izglītības iestāžu piešķirtu kredītu, vai ar paša studenta paralēli studijām nopelnīto. Tikai atsevišķos gadījumos pētījuma respondenti minējuši, ka kādā posmā viņus atbalstīja arī vecāki vai citi ģimenes locekļi.
Analizējot, kā ārzemēs iegūtā izglītība un pieredze tālāk var noderēt karjerā, pētnieces norāda, ka tas atkarīgs no studiju jomas un darba tirgus nozares. Tiem, kuru zināšanas ir vieglāk konvertēt Latvijā vai kuri strādā starptautiskos uzņēmumos, atgriešanās dzimtenē var pat būtiski uzlabot dzīves kvalitāti, jo karjera un atalgojums Latvijā tūlīt pēc studiju beigšanas būs relatīvi augsts attiecībā pret dzīves dārdzību. Ārzemēs studējošo Latvijas pilsoņu atgriešanos Latvijā varētu veicināt dažādu barjeru mazināšana darba tirgū un atklātas sacensības attīstīšana, iesaistot tajā kā Latvijā, tā ārzemēs izglītojušos un strādājušus jauniešus un izvairoties no šo grupu nošķiršanas. Savukārt studēt gribošos jauniešus paturēt Latvijā daļēji būtu iespējams, uzlabojot un atvieglojot kredītu iespējas un mazinot studiju maksu.