«Gadsimta» projektā iesaistīto ausis nav sasnieguši nedz brīdinājumi par Eiropas lielākās ekonomikas atkarības pieaugumu, nedz vides aizstāvju protesti un sūdzības. _Nord Stream_ projekts jau no pašiem tā pirmsākumiem apliecina, ka enerģētika ir politika. Pilnīgi lieki ir dažu _Nord Stream_ pārstāvju izteikumi, ka Baltijas valstis šo projektu uztver pārlieku emocionāli. Apzīmējumu «Ribentropa-Molotova cauruļvads», rakstot par _Nord Stream_ projektu, lietoja arī _The Wall Street Journal_, kam nevar pārmest nevajadzīgi emocionālu attieksmi pret Krievijas realizēto energoresursu tirdzniecības politiku.
Patiesībā Nord Stream projekts ir tikai kārtējais apliecinājums pragmatisma trūkumam pašā Krievijā - tā vietā, lai dabasgāzes piegādes Vācijai nodrošinātu, izmantojot sauszemes cauruļvadus, kuri izmaksātu ievērojami lētāk, lielais gāzes «dīleris» nolēmis par katru cenu apiet Baltiju un Poliju.
The Wall Street Journal pamatoti norādījis, ka Nord Stream palielina Krievijas iespējas izmantot dabasgāzes piegādes kā politiskas ietekmēšanas līdzekli, vēršoties pret Austrumeiropas valstīm. Patiesībā var pienākt brīdis, kad dabasgāzes piegāžu arguments var tikt vērsts arī pret Vāciju, kuras politiķi pagaidām sekmīgi ignorē brīdinājumus par to, ka Nord Stream projekts ir politika, nevis ekonomika. Apzināta izvairīšanās no piegādes risku diversifikācijas nākotnē var atspēlēties pašiem vāciešiem.
Gaišāku ainu Nord Stream projekta kontekstā vērš interesanta vēsts, kas nule saņemta no Polijas. Tikai mēnesi pēc cauruļvada būvniecības sākšanas Polijas teritorijā tiks sākta slānekļa gāzes ieguves iespēju izpēte. Eksperti lēš, ka slānekļa gāzes rezerves ir milzīgas. Sekmīgi īstenojot to ieguvi, Polija varētu ne tikai atsvabināties no nepieciešamības iegādāties dabasgāzi no Gazprom, bet arī eksportēt gāzi uz citām ES dalībvalstīm. Katrā ziņā poļu apņēmība neļauties atkarībai no Gazprom būtu jāņem vērā arī Latvijai, kuras politiķi, šķiet, ir pārlieku noticējuši apgalvojumiem, ka krievu dabasgāzei nav alternatīvu.