«Grāmata ir mācība par izvēlēm. Par to, ko nozīmē vienā mirklī pieņemt lēmumu un cik nopietnas sekas pieņemtais lēmums var atstāt uz visu turpmāko dzīvi. Izvēles, bet īstenībā bezizvēles situācija, kad tev ir jāglābj sava dzīvība un vienīgais, ko tu redzi, ir mežs. Bet tu zini, ka, ieejot mežā, tu pārrausi visas saiknes ar cilvēku pasauli un kļūsi par bandītu, uz kuru var šaut,» tā par savu tikko iznākušo grāmatu Meža meitas. 12 sievietes par dzīvi mājās, mežā, cietumā stāsta Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Sanita Reinsone. Grāmatā apkopoti 12 Latvijas sieviešu stāsti par viņu dzīvi XX gadsimtā, kad pēc Otrā pasaules kara viņām bailēs no padomju varas nācās slēpties mežā.
Lai gan daudz dzirdēts par meža brāļiem, kuri slēpās bunkuros ar cerību reiz atbrīvot savu dzimteni, tieši sieviešu piedzīvotais mežos un purvos nacionālo partizānu kara laikā līdz šim ir bijusi neizzināta Latvijas vēstures lappuse. Otrā pasaules kara beigas Latvijā mieru neatnesa - gluži pretēji, te sākās jauns karš, kas dramatiski pārmainīja dzīvi daudziem cilvēkiem un viņu ikdienā ienesa teroru un bailes. Meži un purvi kļuva par militāras pretošanās vietu un reizē par pajumti tūkstošiem cilvēku. Mežs kļuva par politisku jēdzienu, nepakļaušanās un pretstāves apzīmējumu.
S. Reinsoni pie meža meitām aizvedusi viņas vīra ģimenes vēstures pētniecība. Veidojot dzimtas koku un sarunājoties ar vecākajiem dzimtas locekļiem, S. Reinsone atklājusi, ka arī viņas radu starpā ir ģimene, kura tajā laikā slēpusies mežā un no tā nav izdevies iznākt. Sākotnēji viņa uzmeklējusi meža meitas, kuras bijušas mežā kopā ar radiniekiem, tomēr viņu stāsti bijuši tik spēcīgi un paši par sevi tik iespaidojoši, ka S. Reinsone nolēmusi sarunas turpināt. Pirmās intervijas notikušas 2011. gada beigās, pēdējās - 2013. gada nogalē. Gandrīz visas kādreizējās mežā meitas Otro pasaules karu sagaidījušas vēl kā pavisam jaunas sievietes vai pat pusaudzes, tāpēc nenoliedzami pieredzētais atstājis pēdas arī mūsdienās. Turklāt, lai gan stāsti ir līdzīgi, tomēr katras sievietes pieredze ir atšķirīga.
Grāmatas noformējumu papildina melnbaltas fotogrāfijas no grāmatas varoņu un autores personiskajiem krājumiem. Grāmatas beigās publicēts Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieces Ineses Dreimanes apkopojošs raksts par meža meitu pieredzēto.
Darbs tapis ar Eiropas Sociālā fonda projekta Kultūras kultūrā: robežvēstījumu politika un poētika atbalstu, bet izdevniecībā Dienas grāmata tas izdots ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.