Jānotur darba kārtībā
Šīgada pavasarī klīnika Premium Medical rīkoja diskusiju, kurā aicināja dažādu uzņēmumu personāla vadītājus padalīties pieredzē par to, kā efektīvāk rūpēties par darbinieku veselību un tās profilaksi. Kā liecina klīnikas pētījums Sirds un asinsvadu slimību riska faktoru salīdzinājums starp vadošajiem un ierindas darbiniekiem, veselības profilakse strādājošo vidū stipri pieklibo, turklāt viens no aktuālākajiem ar darba vidi saistītajiem jautājumiem, kam ļoti reti tiek meklēts risinājums laikus, ir stress. Arī ilgās sēdus pavadītās stundas ir nopietns veselības riska faktors, kā arī neveselīgie un kaitīgie ieradumi - smēķēšana, alkohols, neveselīgs uzturs u. c. Lietderīgākie un inovatīvākie no risinājumiem, ko lieto Latvijas darba devēji, pēc diskusijas tiks popularizēti uzņēmumu vidē, saka Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas prezidente Eva Selga. «Darba devēju motīvi ir gan vēlme noturēt «darba kārtībā» esošos darbiniekus, jo citus tikpat labus vietā atrast grūti, gan rēķināšanās ar gripas un vīrusu epidēmijām. Slimojošs darbinieks darba devējam izmaksā ļoti dārgi, tāpēc labāk ir piedāvāt vienkāršas profilakses lietas,» viņa komentē, tomēr uzsver, ka ir daudz uzņēmumu, kur par darbinieku veselību tiek ļoti nopietni domāts, taču tikpat daudz ir tādu, kuros tā ir viena no zemākajām prioritātēm. Savukārt A. Biruma norāda, ka vairāk par darbinieku labsajūtu un veselību rūpējas uzņēmumi, kuros ir vairāk «zināšanu darbinieku» - IT, telekomunikāciju, radošo profesiju, klientu apkalpošanas uzņēmumi, bankas.
Lielus līdzekļus nevajag
Personālvadīšanas speciālisti ir vienisprātis, ka līdzās jau esošajiem - obligātajām veselības pārbaudēm, darba drošības pasākumiem, veselības apdrošināšanai u. c. - iespējami arī daudzi citi pasākumi, kas nemaz neprasa lielu naudu, bet dod labu rezultātu.
Ir uzņēmumi, kur tiek rīkotas veselības nedēļas, kuru laikā notiek speciālistu lekcijas, veselīgu ieradumu popularizēšana utt. Daudzviet darbinieki tiek nodrošināti ar svaigiem augļiem un dārzeņiem, bet vīrusu sezonā - ar vitamīniem, citroniem, ingveru, dezinfekcijas līdzekļiem rokām. Vēl viens interesants paņēmiens ir sanāksmju rīkošana stāvus, regulāra izvingrošanās visam kolektīvam vai iespēja darbavietā izkustēties, uzspēlējot galda tenisu, novusu vai tml. Darbinieki daudzviet tiek izglītoti un konsultēti par stresu un tā menedžmentu, par veselīgu dzīvesveidu. Tiek domāts arī par psihoemocionālā klimata uzlabošanu kolektīvā, darba telpas kļūst krāsainākas, mājīgākas, atpūtas telpas - plašākas, pieejamākas. Dažviet tiek monitorēts darbinieku veselības stāvoklis, aprēķinot slimības stundu attiecību pret darba stundām un veicot pārrunas ar darbiniekiem, kuri bieži slimo, aptaujājot viņus par iespējām palīdzēt veselības problēmu risināšanā.
Standarta risinājums veselības apdrošināšana kļūst arvien individualizētāka, pielāgota katram atsevišķajam darbiniekam. Tāpat darba devēji apmaksā darbinieku sporta nodarbības, īrē viņiem sporta klubus, rīko sporta spēles - tas kļūst īpaši izplatīti, uzsver A. Biruma. Arī E. Selga saka: «Pirms krīzes sporta spēles vairāk notika kā vienreizējs darbinieku saliedēšanas pasākums. Šobrīd vērojama tiešāka attieksme. Darba devējs vairs netērē tik daudz naudas, piemēram, dārgām veselības apdrošināšanas polisēm, kas, iespējams, paliek neizmantotas, bet domā, lai labums pie darbinieka nonāk tiešā veidā.»
Pat zviedru siena
«Ja darbinieks darbā jūtas slikti, viņš arī streso un slimo. Darba devēji nereti aizraujas ar superergonomiskiem krēsliem, bet bieži vien vizuālais moments darba vidi uzlabo efektīvāk. Jāpieiet radoši, to arī cenšamies darīt un izmantot elementāras lietas, kas daudz nemaksā, bet rada labu sajūtu,» pieredzē dalās Agnija Sallame, elektronikas uzņēmuma SAF Tehnika personāla vadītāja. Uzņēmumā, no vienas puses, ļoti tiek ievēroti darba drošības principi, sevišķi ražotnē, no otras - tiek domāts arī par emocionālo darbinieku labsajūtu. Birojā ir gaišas, krāsainas darba un atpūtas telpas. Zināms antistresa līdzeklis ir arī pašu darbinieku fotokonkursa bildes, kas palielinātas un piekārtas pie sienas citādi neizteiksmīgā gaitenī.
Darbiniekiem tiek apmaksātas brilles, un pēc viņu lūguma darba telpās iekārtota zviedru siena. «Viesi par to smaida, bet darbinieki reāli izmanto, lai izstaipītu muguru,» teic A. Sallame un piebilst - tam, vai līdz ar šiem pasākumiem darbinieki slimo mazāk, uzņēmumā gan nav sekots, taču jūtams, ka darbinieki rūpes novērtē.
Savukārt farmācijas kompānija GlaxoSmithKline Latvia (GSK) bez veselības apdrošināšanas un obligātajām pārbaudēm organizē arī izbraukuma vakcināciju uzņēmumā, lūko, lai darbavieta (gaismas, mēbeles u. tml.) būtu maksimāli ergonomiska, darbiniekiem pieejams speciāli filtrēts ūdens, veselīgi našķi - rieksti, žāvēti augļi. GSK personāla vadītāja Edīte Kalniņa stāsta - ir arī radošāki risinājumi: sapulces vai dažas to daļas notiek stāvus. «Tas arī uzlabo sanāksmes efektivitāti,» E. Kalniņa saka. Lai mazinātu ilgās sēdēšanas negatīvo ietekmi, uzņēmums uzaicinājis Sporta akadēmijas docenti Inesi Ļubinsku izstrādāt biroja darbiniekiem vingrojumu kompleksu, kas veicams darbavietā. «Treneres izpildījumā šie vingrojumi ir uzfilmēti, ir arī to apraksts - tagad tikai darīšanas vaina. Domājam, kā darbiniekiem atgādināt par «sportisko piecminūšu» izbrīvēšanu,» saka E. Kalniņa, bet piebilst, ka veselības kultūras uzturēšanā uzņēmumā būtisks vadītāju un citu darbinieku personīgais piemērs. Tas tiek veicināts, arī atbalstot darbinieku komandas velobraukšanas, basketbola u. c. sacensības. Bet korporatīvā līmenī darbiniekiem pieejamas apmācības par enerģijas un stresa vadību.