Var priekšplānā izvirzīt Ventspils basketbolistu neveiksmīgo cīņu par atlēkušajām bumbām pie sava groza - VEF šādā veidā tika pie 17 «liekiem» uzbrukumiem. Var uzslavēt melkalnieša Bojana Bakiča trāpīgo roku otrajā puslaikā vai arī nopelt «ventiņa» jamaikieša Vejinmi Efedžuku vājo spēli uzbrukumā cīņas galotnē - tā vietā, lai censtos izmantot savu spēcīgāko trumpi caurgājienus, viņš vairākkārt izšķīrās par sasteigtiem un nesagatavotiem tālmetieniem. «Efedžuku sniegumu vērtēju ar divējādām izjūtām. Viens ir tas, kas redzams protokolā, bet otrs - laukumā skatītais,» ventspilnieku treneris Guntis Endzels, vairoties izdarīt vērtējumu uzreiz pēc spēles, tomēr norādīja, ka izskaņā Efedžuku pieņēmis nepareizus lēmumus. Var, protams, norādīt uz BK Ventspils nespēju izmantot pretinieku problēmas un ar aukstasinīgu spēli novest līdz veiksmīgām beigām, tomēr šoreiz VEF vairāk par visām citām reizēm nodemonstrēja raksturu un komandas garu, nesalūstot pat visneapskaužamākajā situācijā.
Otrās ceturtdaļas sākumā bija grūti izsvērt, kas vairāk nomāc VEF Rīga galvenā trenera Ramūna Butauta prātu - mīnus 17 (21:38) uz tablo vai kārtējais viņa padotā savainojums. Jau iepriekš treniņā neveiksmīgā epizodē potīti izmežģīja komandas kapteinis Kristaps Janičenoks, spēles pirmās ceturtdaļas vidū kājas muskuļa traumu atsvaidzināja saspēles vadītājs Trevons Hjūzs, puslaika beigās no laukuma nokliboja vēl viens balsts - centra uzbrucējs Artjoms Parahovskis. Arī spēlēt varošo rīdzinieku vidū sarežģīti sazīmēt kādu, kuram nebūtu kādas vairāk vai mazāk nopietnas mikrotraumas. Tomēr VEF Rīga komanda nepadevās, atspēlējās, trešajā ceturtdaļā pat ieguva vērā ņemamu pārsvaru un papildlaikā izcīnīja uzvaru ar 90:85. Protams, pirmais vārds uz uzvarētāju un arī dažu zaudētāju mēles bija «raksturs».