Visvairāk klašu ar vidējo atzīmi virs seši patlaban ir 4. klašu grupā - 92,62%. «4. klašu mācību rezultātus var pat vērtēt kā ļoti augstus,» komentē E-klases redaktore Dita Lapsa. «Tas skaidrojams ar to, ka sākumskolas skolēniem lielāko daļu mācību priekšmetu pasniedz viens skolotājs, tādā veidā spējot izprast katra bērna individuālās mācību gaitas, redzēt kopainu un efektīvi risināt problēmas. Šajā klašu grupā mācību vielu varētu arī papildināt un, iespējams, ieviest kādu jaunu mācību priekšmetu, piemēram, programmēšanu, par ko pirms kāda laika sabiedrībā tika plaši diskutēts. Protams, augstie rezultāti ir saistīti arī ar to, ka lielākā daļa bērnu šajā vecumā ir ļoti apzinīgi un viņu vecāki vēl arvien aktīvi seko līdzi bērnu mācību gaitām.»
Jāsaka gan, ka ar katru nākamo mācību gadu vecāku interese par bērnu sekmēm pamazām zūd vai kļūst viļņveidīga - vecāki vēlas ātrāk bērnus uztvert kā pieaugušus un patstāvīgus cilvēkus, tā bieži vien palaižot garām brīdi, kad sākas problēmas, norāda D. Lapsa. 5., 6., 7. un 8. klašu grupā mācību rezultātus gan var uzskatīt par optimāliem, kas nozīmē to, ka viss ir kārtībā - mācību viela ir atbilstoša, skolotāji to pasniedz labi, un skolēni to apgūst labi. Tiesa, savu iespaidu uz sekmēm atstāj pusaudžu vecums.
Savukārt 9. klašu grupā, kur vidējo atzīmi virs seši uz šo brīdi spējuši sapelnīt 57,97% klašu, sekmju līmenis ir pietiekams, bet to nevar saukt par labu. «Šos rezultātus var skaidrot ar to, ka gaidāmi pirmie nopietnie eksāmeni un skolotāji 9. klašu skolēnus vērtē stingrāk, kas būtībā arī ir pareizi, jo ļauj eksāmeniem sagatavoties labāk,» skaidro D. Lapsa.
Vidusskolas klasēs vidējās atzīmes rādītāji atkal uzlec augstāk, un īpašas uzslavas pelnījuši 12. klašu skolēni - viņu sekmes, lai arī tiek vērtētas tikpat stingri kā 9. klašu skolēniem, sasniedz visaugstāko rādītāju optimālajā līmenī, pietuvojoties šī līmeņa viduspunktam.