Savstarpējas apsūdzības
Jāatgādina, ka iepriekšējās nedēļas nogalē ar neveiksmi noslēdzās starptautisko kreditoru sarunas ar Grieķiju par aizdevumu programmas pagarināšanu valsts maksātnespējas novēršanai. Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs noraidīja kreditoru ierosinātās reformas, kādas valstij būtu jāveic apmaiņā pret jauniem aizdevumiem, kā arī paziņoja, ka par kreditoru priekšlikumiem tiks balsots referendumā, kas notiks 5. jūlijā. Kreditori piedāvāja 1,8 miljardus eiro nekavējoties un vēl 12 miljardus eiro piecu mēnešu laikā, apmaiņā pret konkrētām reformām. Kā zināms, Grieķijai līdz šodienai, 30. jūnijam, jāveic kārtējais maksājums Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) 1,55 miljardu eiro apmērā, turklāt valsts jau izmantojusi tiesības apkopot visus jūnijā veicamos maksājumus vienā darījumā. 30. jūnijā arī beidzas esošā starptautiskās palīdzības programma Grieķijai. Gadījumā, ja šis maksājums netiks veikts, Grieķija kļūs par pirmo maksātnespējīgo valsti eirozonā.
Atēnas jau paziņojušas, ka līdzekļu maksājuma veikšanai tām nav, kā arī izteikušas ierosinājumus par reformām, kādas Grieķija gatava veikt. Lielākajā daļā jautājumu par reformām Atēnu un kreditoru viedoklis saskan, tomēr galvenie klupšanas akmeņi ir pensiju un sociālo pabalstu sistēmas mainīšana, kā arī aizdevumu programmas pamatprincipi - grieķi uzskata, ka nepieciešama ekonomikas stimulēšana, nevis tās nožņaugšana ar taupības pasākumu starpniecību.
Nespējā piecos mēnešos panākt kompromisu abas puses, protams, vaino viena otru. Eiropas Komisijas (EK) un Eirogrupas valstu pārstāvji uzskata, ka Grieķijas valdība nevēlas pildīt saistības, kuras uzņēmušās iepriekšējās valsts valdības, un ka Atēnas pametušas sarunas, kaut arī tām izteikts dāsns priekšlikums. A. Ciprs tikmēr vaino aizdevējus valsts interešu ignorēšanā, kā arī apgalvo - Grieķijai izvirzīts ultimāts, kura pieņemšana vēl vairāk pasliktinās jau tāpat dramatisko situāciju valsts ekonomikā.
Cer uz kompromisu
Dažas stundas pēc grieķu atteikuma pieņemt piedāvājumu, A. Ciprs televīzijas uzrunā nācijai paziņoja, ka viņa valdībai nav pilnvaru pieņemt vienošanos, kas paredz jaunus taupības pasākumus, jo viņš vēlētājiem solījis pilnībā pretējo, tāpēc 5. jūlijā tiks rīkots konsultatīvs referendums par šo jautājumu. Referendums tiks uzskatīts par notikušu, ja tajā piedalīsies 40% balsstiesīgo valsts pilsoņu, un A. Ciprs uzsvēra, ka pieņems vēlētāju lēmumu, lai kāds tas būtu.
Grieķijas premjers arī aicināja starptautiskos kreditorus atlikt kārtējos norēķinus līdz brīdim, kamēr kļūs zināmi referenduma rezultāti, tomēr pārējā Eirogrupa atbildēja ar kategorisku «nē», atsakoties pagarināt valsts glābšanas programmas termiņu pēc 30. jūnija, lai gan pēc emociju norimšanās daudzi politiķi aicina sarunas turpināt.
Grieķijas atteikšanās pieņemt pēdējos aizdevēju ierosinājumus, kā arī Eirogrupas atteikums pagarināt valsts glābšanas programmas termiņu vienlaikus padara neskaidru gaidāmā referenduma statusu, jo vēlētāji formāli balsos par priekšlikumiem, kuri vairs nav spēkā. Pēc daudzu ekspertu domām, Atēnas acīmredzami cer, ka aizdevēji līdz 5. jūlijam izteiks jaunus, Grieķijai pieņemamākus priekšlikumus un varbūt pat līdz šim datumam izdosies panākt abpusēji pieņemamu kompromisu. Gadījumā, ja tā notiks, A. Ciprs aicinās vēlētājus atbalstīt jaunos ierosinājumus vai vienošanās, bet juridiskās nianses pēc tam tiks noregulētas. Gadījumā, ja jauni priekšlikumi neizskanēs, Grieķijas vēlētāji pēc būtības balsos par valsts palikšanu eirozonā.
Bankas ir slēgtas
Ņemot vērā masveida līdzekļu aizplūšanu no Grieķijas bankām, galvenokārt izņemot naudu no bankomātiem vai pārskaitot uz ārvalstīm, valsts valdība sākot ieviest kapitāla plūsmas kontroles pasākumus, Grieķijai kļūstot par otro valsti eirozonas vēsturē, kas spērusi šādu soli. (Pirmā bija Kipra 2013. gadā.) Grieķijas bankas būs slēgtas visu šo nedēļu, bet iedzīvotājiem noteikts dienas limits skaidras naudas izņemšanai no bankomātiem 60 eiro apmērā no viena konta vienam cilvēkam vienā bankā. Uz ārvalstu banku klientiem (tūristiem) nekādi ierobežojumi neattiecas, lai gan virkne valstu jau aicinājusi savus pilsoņus nodrošināties ar skaidru naudu, braucot uz Grieķiju.
Tāpat bez īpašas Finanšu ministrijas komisijas atļaujas nav iespējams veikt līdzekļu pārskaitījums uz ārvalstīm, lai gan ierobežojumi neattiecas uz interneta banku darījumiem Grieķijā, un veikalos var norēķināties ar banku kartēm. A. Ciprs aicinājis valsts iedzīvotājus neuztraukties par noguldījumu drošību, apgalvojot, ka tie nav apdraudēti.
Diena jau rakstīja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) svētdien nolēma saglabāt ārkārtas finansējumu Grieķijas banku sistēmai līdzšinējā līmenī. Eksperti uzskata šo soli par ECB gatavību turpināt meklēt kompromisus.
Vienprātības trūkums
Svētdien gaidāmā referenduma rezultātu prognozēt patlaban ir grūti. EK prezidents Žans Klods Junkers vakar Grieķijas iedzīvotājiem paziņoja, ka viņi noraidītu Eiropas Savienību, ja 5. jūlija referendumā būtu par iebildumiem kreditoru reformu priekšlikumiem.
Vienprātības nav arī Grieķijas kreditoru nometnē. Ja aizdevēji piekritīs kompromisiem, Grieķijai būs sekotāji, piemēram, Spānijā. Plaša neapmierinātība ar taupības pasākumiem ir arī Itālijā un Portugālē, turklāt šajās valstīs, tāpat kā Grieķijā, sāk pieaugt parādu atmaksas izdevumi, kamēr ekonomiskā situācija nav jūtami uzlabojusies. Ja Grieķijai izdosies panākt sev labvēlīgākus nosacījumus, prasības pārskatīt palīdzības programmas jau drīzumā sekos arī no citu, daudz lielāku ekonomiku puses, kas radīs reālus draudus eirozonas pastāvēšanai.
Šā iemesla dēļ ES politiskajās aprindās netrūkst atbalstītāju viedoklim, ka Grieķijai vai nu jāpieņem aizdevēju prasības, vai arī jāpamet eirozona, pat neraugoties uz zaudējumiem valūtas savienības prestižam. Pēc šā viedokļa aizstāvju domām, eirozona šobrīd ir daudz spēcīgāka nekā 2010. vai 2012. gadā, tamdēļ Grieķijas izstāšanās no valūtas savienības, lai arī radīs problēmas, taču ne nepārvaramas, jo Atēnu ekonomika ir salīdzinoši neliela - 2% no eirozonas iekšzemes kopprodukta.
Tomēr netrūkst arī politiskas vēlmes noturēt Grieķiju eirozonā, jo nav procedūru par kādas valsts izstāšanos no valūtas savienības, tāpat nav skaidrs, kādas būs iespējamās grieķu aiziešanas no eirozonas sekas pašai Grieķijai. Tāpat tiks arī neatgriezeniski zaudēta lielākā daļa aizdoto līdzekļu, kuru kopējā summa pārsniedz 320 miljardus eiro (par to atgūšanu gan tāpat pastāv nopietnas šaubas). Ir arī ģeopolitisks moments - Atēnas var nonākt ekonomiskajā atkarībā no Krievijas un Ķīnas, kas, ņemot vērā Grieķijas kā nākotnē svarīgu energoresursu, it īpaši gāzes, tranzīta punkta, statusu, padara situāciju vēl sarežģītāku.