«Politiķiem būtu jāpārtrauc vienošanās par brīvprātības principiem. Tā vietā vajadzētu diktēt noteikumus un ieviest tos,» Vācijas Zaļo partijas pārstāvi Svenu Gīgoldu citējis The Local. Arī citas opozīcijas partijas ieceri dēvē par «absurdu», un pat koalīcijas sabiedrotie uzsvēruši, ka nevar cerēt, lai nodokļu maksātāji atrisinātu visas ekonomiskās problēmas.
Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) jauns aizdevums Grieķijai, ko apspriedīs ES līderu sanāksmē 23. un 24. jūnijā, varētu būt teju tikpat liels kā pērn piešķirtais 110 miljonu eiro apmērā. A. Merkele cer, ka trešdaļu varētu segt privātie investori, ziņo AFP.
Grieķijas premjers Georgs Papandreu, kurš pārformējis valdības sastāvu, cerot nodrošināt parlamenta atbalstu taupības pasākumiem, svētdien rosināja rīkot referendumu par «izmaiņām politiskajā sistēmā», tajā skaitā arī konstitūcijā. Tas sekmētu plašas reformas, turklāt atvieglotu vainīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības. Opozīcija pieprasīja ārkārtas vēlēšanas, norādot, ka premjera ierosinājums ir viltus manevrs, lai slēptu savu vadītnespēju, raksta AP.
Eirozonas vadītājs Žans Klods Junkers brīdinājis, ka Grieķijas nedienas jau tuvākajā laikā var piemeklēt citas ES valstis. Turklāt ne vien Spāniju, kam daudzi pareģoja iešanu Grieķijas, Īrijas un Portugāles palīdzības meklēšanas pēdās, bet arī Itāliju un Beļģiju. «Mēs spēlējamies ar uguni,» Ž. K. Junkers norādīja Vācijas izdevumam Suddeutsche Zeitung.
Bažas par finanšu krīzi izplatījušās Itālijā. Reitingu aģentūra Moody's valsti brīdinājusi, ka tās kredītreitings, kas šobrīd novērtēts kā AA2, varētu tikt pazemināts. Aģentūra apšauba valsts spēju sekmēt ekonomisko izaugsmi un mazināt valsts parādu, kas ir viens no lielākajiem visā Eiropā. Paziņojums sekojis Standard and Poor's lēmumam samazināt Itālijas reitingu no stabila uz negatīvu.