Tikai dažas stundas pēc vēlēšanām tajās uzvarējušās Jaunās demokrātijas līderis Antons Samars atzina, ka nespēj vienoties ar pārējām partijām par koalīcijas izveidi. Tādējādi valdības formēšanas stafete jau nodota otro vietu ieguvušajai Kreiso radikāļu koalīcijai (SYRIZA) ar Aleksi Cipru priekšgalā.
A. Samars, kura partija ietilpa līdzšinējā koalīcijā, kurai daudzi pārmet bargos taupības pasākumus un izdabāšanu Eiropas prasībām, sacīja, ka izvirza divus mērķus: saglabāt eiro un pārskatīt starptautiskā aizdevuma nosacījumus, ziņoja raidsabiedrība BBC.
SYRIZA un Kreisie demokrāti nespēja vienoties ar A. Samaru, turpretim Neatkarīgie grieķi un Komunistu partija pat atteicās ierasties uz sarunām. Pat līdzšinējie koalīcijas sabiedrotie PASOK bija piesardzīgi, sakot, ka iesaistīties tikai tad, ja piekritīs arī kreisi orientēti spēki.
«Mēs varam izveidot valdību no kreisajiem spēkiem, lai izvairītos no aizdevuma, kas dzen mūs bankrotā,» solīja SYRIZA vadītājs A. Ciprs pēc tam, kad atteicās sadarboties ar Antonu Samaru. «Mēs neļausim pa logu iekāpt tiem, kurus grieķu ļaudis patrieca pa durvīm.»
SYRIZA izredzes savākt nepieciešamo 151 vietu 300 cilvēku parlamentā, pēc ekspertu vērtējuma, ir vājas. Ja tas neizdodas, stafeti nodos trešajai populārākajai partijai PASOK, kuras neveiksmes gadījumā Grieķiju jau jūnijā gaida ārkārtas vēlēšanas.
Grieķi svētdien pateica skaidru «nē» līdzšinējās koalīcijas politikai, atbalstot partijas, kas iestājas pret taupības programmu. «Es balsoju par Cipru. Ja viņam izdosies mainīt vienošanos ar eiropiešiem, varbūt mūsu dzīve kļūs nedaudz labāka. Mēs esam sasnieguši robežu. Mēs knapi spējam savilkt galus kopā,» aģentūrai Reuters stāstīja bezdarbnieks Joannis Džannakopuls.
Tomēr, valstī pieaugot politiskajai neskaidrībai, kas satraukusi visu Eiropu, aug bažas arī pašu grieķu vidū. «Es tagad esmu vēl dusmīgāks nekā pirms tam. Viņi kā atbildes soli izvēlējās balsot pret lielajām partijām, nedomājot par sekām. Ko Ciprs darīs? Pavēlēs parādam izgaist?» sūkstījās mehāniķis Tanasis Ekonomus, kurš balsoja par vienu no līdzšinējās koalīcijas partijām.
Lai gan daudzi min, ka grieķu politiķu nespēju vienoties neglābs arī jaunas vēlēšanas, daļa analītiķu ir pretējās domās. Viņi norāda, ka tauta savas dusmas ir izgāzusi jau svētdienas balsojumā, tādēļ jaunas vēlēšanas varētu nogludināt situāciju, rakstīja The Washington Post.
Finanšu tirgi nekavējās reaģēt uz politisko krīzi Grieķijā, kas uzjundījusi vēl lielākas bažas nekā Fransuā Olanda uzvara Francijā pār līdzšinējo prezidentu un kaislīgo taupības politikas atbalstītāju Nikolā Sarkozī. Eiro vērtība otrdien atkārtoti piedzīvoja kritumu.