EK pārstāve Annika Breithārta otrdien preses konferencē paziņoja, ka politiska vienošanās panākta un saskaņotas arī tehniskās detaļas. Sarunās par vienošanos, kas notika Hilton viesnīcā Atēnās, piedalījās Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas, Starptautiskā Valūtas fonda un Grieķijas Finanšu ministrijas pārstāvji.
Jaunā vienošanās par glābšanas paketi 85 miljardu eiro vērtībā ir nepieciešama, lai pasargātu Grieķijas ekonomiku no pilnīga sabrukuma.
Mediji vēsta, ka apmaiņā pret palīdzību kreditori pieprasījuši Grieķijai veikt nozīmīgas izmaiņas fiskālajā politikā un budžeta izdevumu struktūrā. To skaitā ir gāzes tirgus reformas, atteikšanās no priekšlaicīgās pensionēšanās iespējām, atteikšanās no degvielas cenu samazinājuma lauksaimniekiem, atsevišķu nodokļu likmju paaugstināšana.
Tehniskā vienošanās gan vēl jāapstiprina augstākajā politiskajā līmenī. Eirozonas finanšu ministri par to plāno diskutēt, visticamāk, sestdien.
Grieķijas premjerministrs Aleksis Ciprs pieprasījis visu parlamenta deputātu piedalīšanos ārkārtas sēdē ceturtdien, lai apstiprinātu vienošanos. Viņam gan nāksies sastapties ar vairāku paša radikāli kreisās partijas Syriza deputātu iebildēm, ka jaunā vienošanās uzkraus papildu taupības slogu novājinātajai valsts ekonomikai un būs pretrunā ar partijas priekšvēlēšanu solījumiem. Premjerministrs jau ir brīdinājis, ka var būt spiests izsludināt ārkārtas vēlēšanas, ja partijā pieaugs iekšējie ķīviņi.
Grieķijas laikraksts Kathimeniri ziņo, ka, lai vienošanās varētu stāties spēkā, Grieķijas valdībai tiek prasīta 35 reformu soļu tūlītēja veikšana.
To vidū ir enerģētikas tirgus liberalizēšana, kuģošanas nodokļu izmaiņas, sociālās nodrošināšanas sistēmas reforma u. c.
BBC raksta, ka vienošanās paredz, ka Grieķijai tiek nodrošināta pieeja 85 miljardiem eiro, ko tā var izmantot parādu apkalpošanai, budžeta iestāžu darbinieku algu apmaksai nākamajos trīs gados. Grieķijai jāveido budžets ar pārpalikumu 0,25% no iekšzemes kopprodukta 2015. gadā, un pārpalikumam pakāpeniski jāpieaug līdz 3,5% 2018. gadā. Līdz šā gada beigām jāveic banku rekapitalizācija, kurai var izmantot 10 miljardu eiro uzreiz.
Vienošanās paredz arī pakāpenisku pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 67 gadiem 2022. gadā. Grieķija arī apsolījusi, ka tiks turpināta Saloniku un Pirejas ostas privatizācija un profesiju tirgus liberalizācija.