Pret premjera ieceri rīkot referendumu iestājās arī vairāki ministri, tostarp finanšu ministrs Evangels Venizels. Viņš pēc tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli un Francijas prezidentu Nikolā Sarkozī uzsvēra, ka valsts nākotni nedrīkst pakļaut tautas nobalsošanai. Saspīlējums grieķu varas gaiteņos sasniedzis apogeju, sarūkot G. Papandreu atbalstītāju pulkam un izskanot aicinājumiem rīkot ārkārtas vēlēšanas un veidot jaunu valdību.
Eiropas Savienības (ES) līderi draud Grieķijai, ka tā nesaņems ne centa no ES un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), kamēr tā neapstiprinās eirozonas kūrēto palīdzības paketi. Ja grieķi referendumā noraidītu ieceri, valstij būtu jāpamet eirozona, likusi noprast A. Merkele un N. Sarkozī. Taču tādā gadījumā valstij, visticamāk, nāktos izstāties arī no ES.
Vācu amatpersonas ziņu aģentūrai Reuters stāstīja, ka negaidītais paziņojums par referendumu ir pēdējais piliens Vācijas un Francijas līderu pacietības kausā. Eiropas smagsvari jau kopš pagājušā gada maija cīnās par Grieķijas dzīvotspēju, tomēr valsts joprojām nespēj izpildīt starptautisko aizdevēju prasības.
Piektdien parlamentam balsojumā jāapstiprina uzticība G. Papandreu valdībai. Analītiķu prognozes ir pesimistiskas, jo koalīcijai ir vien divu balsu vairākums, turklāt daži deputāti jau paziņojuši, ka valdību neatbalstīs. Ja G. Papandreu balsojumā zaudēs, 4. decembrī plānotais referendums varētu arī nenotikt.
Daļa valdošās partijas PASOK pārstāvju ceturtdien gatavoja priekšlikumus nacionālās vienotības valdības izveidei un centās pārliecināt premjerministru atkāpties no amata. G. Papandreu pietuvinātas personas vēl ceturtdienas vakarā norādīja, ka premjers neplāno to darīt.
Parlamentā pieaug spiediens apstiprināt eirozonas piedāvāto glābšanas plānu, lai pēc iespējas ātrāk saņemtu nākamo aizdevuma daļu astoņu miljardu eiro apmērā, bez kura valsts bankrotētu jau tuvākā mēneša laikā.