Papildu vismaz 50 miljonu latu konsolidāciju prasa starptautiskie aizdevēji, uzskatot, ka daļa no valdības piedāvātajiem un Saeimā pirmdien galīgajā lasījumā atbalstītajiem konsolidācijas soļiem nav ilgtspējīgi. Aizdevēji prasīja šo konsolidāciju nodrošināt ar «augstas kvalitātes papildu strukturāliem pasākumiem». Premjers un finanšu ministrs pēc 2011. gada budžeta pieņemšanas Saeimā pirmdien atzina, ka Finanšu ministrijā jau top iespējamie papildu konsolidācijas soļi. Risinājumi būšot gan ieņēmumu gūšanas, gan izdevumu mazināšanas pusē.
Pēc A. Vilka teiktā, šai konsolidācijai jābūt saistītai ar strukturālajām reformām, mazinot tēriņus. Šādas reformas ministrs nākamgad vēlas sākt kadastrālo vērtību, veselības, izglītības un labklājības jomā, vienlaikus atzīstot: «Ja nebūs ZZS atbalsta, būs grūti virzīties.» Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera otrdien piedraudēja pārtraukt sadarbību ar valdību, ja tā nekavējoties nesāks darbu pie strukturālajām reformām.
Jautāts, vai ieņēmumu pusē būs piedāvājumi vēl vairāk celt nodokļus, A. Vilks skaidru atbildi nesniedza, taču noprotams, ka šāds risinājums varētu būt attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokli. Ministrs noteica, ka par papildu soļiem «tiks runāts tad, kad koalīcijā būs zināms, kādi risinājumi būs iespējami».
Vienotības un ZZS pārstāvji otrdien vienojās, ka koalīcija darba grupu budžeta grozījumu sagatavošanai plāno izveidot janvārī. Tāpēc ZZS frakcijas vadītājam Augustam Brigmanim runas par iespējamo budžeta konsolidāciju uz ZZS vadīto nozaru rēķina šķiet neapspriežamas.
«Ja finanšu ministrs saka, ka jāsamazina līdzekļi veselībai, izglītībai un labklājībai, mēs pretim nosauksim Aizsardzības, Kultūras, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijas. Tad paskatīsimies, kuram būs stiprāki argumenti,» Dienai sacīja A. Brigmanis. Viņš neredz iespēju samazināt finansējumu ZZS vadītajās nozarēs.
No A. Vilka sacītā intervijā Latvijas Radio var noprast, ka viņš ir ieinteresēts panākt vienošanos koalīcijā un pieļauj, ka grozījumus budžetā varētu veikt otrajā ceturksnī, kad būs redzami šāgada budžeta izpildes rezultāti.
Jau pirms balsojuma par 2011. gada valsts budžetu ZZS brīdināja, ka budžeta grozījumu pieņemšana būs daudz sarežģītāka. Neoficiāli tas tika saistīts arī ar to, ka Uzņēmumu reģistrs reģistrējis ārkārtas akcionāru sapulcē veiktās izmaiņas Latvijas kuģniecības (LK) valdē un padomē, kurā ietekmi zaudēja ar Aivaru Lembergu saistīti cilvēki. A. Brigmanis sacīja, ka viņš šai lietai nesekojot līdzi un tam neesot nekāda sakara ar budžeta grozījumiem. No tiem ZZS cilvēkiem, kuri šai lietai seko līdzi, Diena uzzināja, ka vēl esot cerība tomēr valstij deleģēt savu pārstāvi LK padomē, kas tagad ir palikusi nepilnā sastāvā.
Arī Vienotības frakcijas vadītājam Dzintaram Zaķim šķiet, ka nevajadzētu pārspīlēt viena indivīda ietekmi uz ZZS frakciju kopumā. «Ja pretim LK valdes izmaiņu reģistrācijai tiek nolikta valdība, daļa ZZS deputātu nebūtu gatava tādam upurim,» pieļāva Dz. Zaķis, un, pēc viņa domām, ZZS deputāti apzinoties, ka citas viņiem tik ērtas valdības nebūs.