Ārstu algu palielināšana, dārgās tehnoloģijas, medikamentu cenas, augušie maksājumi par komunālajiem pakalpojumiem, tas viss ir cēlis veselības aprūpes izmaksas, arī nesaimnieciskā darbošanās, iespējams, neadekvāti augstas pakalpojumu cenas.
Pretī sēž profesors
Salīdzinot 2007. un 2008.gada datus, atklājas - pērn valstij viens ambulatorais apmeklējums izmaksāja par 33% dārgāk. Apmeklējums ir apaudzis ar tehnoloģijām, skaidro Atis Mārtiņsons, Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) direktores vietnieks. «Mēs esam piebāzuši visas slimnīcas pilnas ar tehnoloģijām. Arī, ja privāta ārstniecības iestāde nopērk kādu aparātu, tad ir skaidrs, ka katrs, kas atnāk, tiks izlaists tam cauri. Citādi aparāts nevar sevi atpirkt,» skaidro A.Mārtiņsons. Piemēram, magnētiskās rezonanses (50-200 latu par vienu reizi) pērn veica par 4000 reižu vairāk nekā 2007.gadā, naudas izteiksmē pieaugums ir vidēji 400 000 latu.
Pakalpojumu cenas medicīnā augušas ļoti strauji, vairākās pozīcijās četros gados pat uz pusi. «Mēs esam valsts ierēdņi, mums pretī sēž profesori. Mēs, ierēdņi, nestrādājam operāciju zālē, mēs nezinām, cik ilgi operācija ilgst, kādus āķīšus, kādus grieznīšus vajag. Ja mums nav alternatīva profesoram - no viņa neatkarīga eksperta, kam paprasīt, mums jāņem par pilnu, ko saka profesors. Bet profesors grib gultu ar zelta kāju, kur guldīt pacientu,» saka A.Mārtiņsons un piebilst, ka VOAVA tomēr esot centusies bremzēt augošās pakalpojumu cenas.
Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis saka - problēmas palīdzēs risināt Veselības ekonomikas institūts, kas no oktobra sāks darboties uz Zāļu cenu valsts aģentūras bāzes. Tas izvērtēšot tehnoloģiju izmantošanas efektivitāti, arī cenu noteikšanu. «Mums sadarbību te piedāvājusi arī Pasaules Veselības organizācija,» stāsta J.Bundulis.
Dārgākās jomas
Arī slimnīcās ārstētie pacienti pēdējos gados izmaksājuši dārgāk. 2005.gadā viens slimnīcā ārstēts pacients valstij vidēji maksāja 245 latus, 2008.gadā šī summa jau uzlēca uz 488 latiem. Viens no iemesliem ir personāla izmaksu palielināšana. To var labi redzēt, ja aplūko valsts pakalpojuma cenā ierēķināto vidējo ārsta algu - no 418 latiem mēnesī 2006.gadā līdz 654 latiem mēnesī līdz šā gada jūlijam. Tagad tā samazināta līdz 524 latiem. Tiesa, tā nav reālā alga, daudzi ārsti strādā vairākās darbavietās, slimnīcas pašas nosaka atalgojumu. Valsts kontrole, izlases kārtā skatot maksimālos vidējos atalgojumus deviņās slimnīcās, atklāja, ka 2007.gada pirmajā pusē ārstiem tas bija aptuveni 1200 latu mēnesī.
Dārgākā joma stacionārajā aprūpē ir invazīvā kardioloģija, kurai 2007.gadā bija atvēlēti 18 miljoni latu no valsts budžeta, dati par 2008.gadu vēl nav apkopoti. Lielās izmaksas tiek skaidrotas ar dārgajām tehnoloģijām. Teksasas universitātes asociētais profesors Uģis Gruntmanis publikācijā delfi.lv salīdzina - operācijās izmantotie stenti (caurulīte, ko ievada sirds asinsvados) Anglijā maksā 131-529 latus, savukārt Latvijā - 420-1240 latus. «Vai viņiem (ražotājiem) ir iespējams samazināt cenu, ja mums maksāšanas termiņš ir 180, 200 dienas? Anglijā tās ir 30 dienas,» saka Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs asociētais profesors Andrejs Ērglis.
Otra dārgākā joma ir psihiatrija, kur izmaksas gadā bijušas līdzīgas kā invazīvajai kardioloģijai, taču te iemesli ir citi. VM valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš skaidro - ļoti lielam pacientu skaitam nākas stacionēties, kas valstij izmaksā dārgi. Trūkst alternatīvas - attīstīta ambulatorā dienesta, nav dienas centru un grupu dzīvokļu.