Masīvā un labi koordinētā uzbrukuma mērķis bijis apklusināt blogeri ar pseidonīmu Cyxymu (kiriļicā rakstīts Suhumi - Gruzijas pilsētas nosaukums separātistu kontrolētajā Abhāzijā), kura uzskati par Krievijas un Gruzijas karu tā gadadienas priekšvakarā acīmredzot īpaši tracinājuši uzbrucējus. Tā kā bloķēt tikai viņa kontu dažādajās vietnēs būtu bijis sarežģīti, hakeri vērsa triecienu pret šīm vietnēm - cieta ne tikai Twitter, bet arī Facebook, YouTube un LiveJournal. (Šādu «problēmas risinājumu» komentētāji salīdzina ar makšķerēšanu ar dinamītu vai televīzijas kanāla atslēgšanu, lai apklusinātu vienu netīkamu diktoru.)
Martā Kremļa lolotās jauniešu organizācijas Naši «komisārs» atzinās, ka tieši viņš pirms diviem gadiem organizējis kiberuzbrukumu pret Igauniju, kur varas iestādes bija nolēmušas aizvākt no Tallinas centra Bronzas karavīru - pieminekli padomju armijas karavīriem. «Putinjūgenda» trieciennieks skaidroja, ka tas esot bijis nevis uzbrukums, bet gan «aizsardzība» pret «Igaunijas režīmu», kurš esot rīkojies «pretlikumīgi» un par to saņēmis mācību. Pērn Krievija jau ar militāru spēku «aizsargādamās» okupēja daļu Gruzijas teritorijas. Tagad pagaidām plašāk nezināmi Krievijas hakeri, kuriem pieejami ļoti iespaidīgi resursi, «aizsargādamies» pret vienu tiem netīkamu viedokļu paudēju, vērsās pret daudziem miljoniem cilvēku visā pasaulē. Viņu prasmes droši vien labprāt izmantotu arī autoritārie mullas Irānā, kur masu protestu dalībniekiem Twitter ir galvenais saziņas un rīcības koordinēšanas līdzeklis.
Brīvai saziņai ir nepārvērtējama nozīme demokrātijas veicināšanā visā pasaulē, taču arī brīvības nīdēju pieaugošās iespējas bloķēt informācijas apriti, lai aizsargātu savu «suverēno» nebrīvi. Vārda brīvības apspiešana nav vis autoritāru valstu iekšējā lieta, bet gan globāls apdraudējums.