Lielākā daļa jaunatklāto sugu eksemplāru jeb tipu glabājas Daugavpils Universitātes vaboļu kolekcijā, kas pašlaik ir lielākā Baltijā. Daugavpils Universitātes rektors, profesors, Dr. biol. Arvīds Barševskis Dabas Dienai stāsta - jaunu sugu atklāšana ļauj spriest par klimata specifiku un attīstību pasaulē, tādēļ tā ir ļoti nozīmīga ne tikai lokālā, bet arī globālā mērogā.
Dominē eksotiskas sugas
Visvairāk zinātnei jauno sugu 2014. gada laikā ir atklāts koksngraužu jeb ūsaiņu dzimtā. Profesors Arvīds Barševskis ir aprakstījis 15 zinātnei jaunu koksngraužu sugu, no kurām viena suga izrādījās piederīga jaunai, līdz šim neatklātai ģintij Lagriadoliops. Visas jaunatklātās koksngraužu sugas ievāktas dažādās Filipīnu arhipelāga salās esošajos tropiskajos mežos. Divas no jaunatklātajām sugām aprakstītas kopā ar vācu zinātnieku Olafu Jēģeru no Drēzdenes Zooloģijas muzeja, un tās glabājas šī muzeja fondos. Vislielākais jaunatklāto sugu skaits ir no tropisko koksngraužu ģints Doliops. Šīs vaboles nedaudz lielākas par 1 cm, ir krāšņas, galvenokārt - metāliski spīdīgas. Pastiprināti pētot šo ģinti, pēdējos divos gados profesors A. Barševskis jau ir atklājis 17 līdz šim nezināmu šīs ģints sugu. Ģints Doliops sastopama tikai Filipīnu arhipelāgā, turklāt tā ir ļoti reti pārstāvēta muzeju kolekcijās, jo grūti ievācama. Šīs vaboles apdzīvo mūžamežus stāvajās kādreizējo vulkānu nogāzēs, ļoti nelielās teritorijās. «Pētot vaboļu sugas, atklājam daudz ko jaunu ne tikai šo sugu ietvaros, bet kopumā par pasaules bioloģisko daudzveidību. Lielākā daļa jaunatklājumu ir saistīti ar tropiem un augstkalnu reģioniem, kas ir maz izpētīti, maz zināmi. Tur var atklāt pat tūkstošiem jaunu sugu! Daudzi no kukaiņiem dzīvo tikai uz specifiska auga vai īpašā mikroklimatā, un to izpēte palīdz noskaidrot likumsakarības, kas noris dabā un ir ne tikai lokālas, bet, iespējams, skar visu pasauli,» stāsta A. Barševskis. Daudzas tropu valstis ir ekonomiski mazattīstītas un dabas aizsardzība neietilpst to dienaskārtībā, tādēļ tikpat kā nav arī pētījumu par vietējo dabu un saimniecisko aktivitāšu ietekmi uz to, nemaz nerunājot par dabas liegumu veidošanu un tamlīdzīgām vides aizsardzības darbībām. Profesors A. Barševskis saka: «Zinot to, kādos tempos Austrumāzijā tiek izcirsti tropiskie mūžameži, pasaules zinātniekiem jāpasteidzas ar jaunu sugu atklāšanu. Izcērtot tropiskos mūžamežus, lielākoties tie netiek atjaunoti kā meži, bet to vietā parādās jaunas eļļas palmu plantācijas. Atņemot dzīvesvietu, katru dienu planētas bioloģiskā daudzveidība sarūk. Īpaši tas redzams uz unikālajām tropiskajām salām, kur sugu daudzveidība ir īpaši liela. Es nezinu, vai kāda no manis aprakstītajām Doliops sugām jau nav izzudusi. Labi, ka vismaz daži eksemplāri paliks mūsu kolekcijā kā liecības par šo sugu eksistenci uz mūsu planētas. Tāpēc maniem Daugavpils Universitātes bioloģijas studentiem sāk parādīties studiju un bakalaura darbu tēmas, kas saistītas ar šādu eksotisku sugu izpēti. Vairums no tām ir ļoti apdraudētas. Mums visiem planēta ir viena, mēs nevaram dabu aizsargāt tikai Latvijā vai Eiropā. Tas jādara visā pasaulē.»
Veido nozīmīgus krājumus
Pašlaik Daugavpils Universitātē ir lielākā ģints Doliops kolekcija pasaulē - gandrīz 400 īpatņu, kas pārstāv 41 sugu no 54 pasaulē līdz šim zināmajām šīs ģints sugām. Viena no šīs ģints jaunatklātajām sugām Doliops daugavpilsi turpmāk nesīs Daugavpils vārdu, tādējādi uzsverot Daugavpils pilsētas un Daugavpils Universitātes kā viena no atpazīstamākajiem vaboļu pētīšanas centriem Austrumeiropā nozīmīgumu. Tieši Daugavpils zinātnieku izstrādātās datubāzes www.carabidae.org un www.cerambycidae.org pašlaik ir atzītas par pasaulē vadošajām šajā jomā. Daugavpils Universitātes zinātnieki un aktīvākie DU bioloģijas studenti dažādu pētniecisko projektu ietvaros piedalās ārvalstu ekspedīcijās uz daudzām pasaulē mazizpētītām vietām. Pēdējos gados ir notikušas vairākas ekspedīcijas uz Himalajiem, Indonēziju, Maroku, Turciju, Tadžikistānu un citām vietām. Ekspedīciju rezultātā ievāktajam zinātniskajam materiālam, kas glabājas DU vaboļu kolekcijā, ir liela zinātniskā vērtība. Tik liels jaunatklāto sugu skaits bija iespējams arī, pateicoties DU zinātnieku lieliskajai sadarbībai ar daudziem tropisko zemju kukaiņu ievācējiem, kuri profesionāli pārzina tropiskos mežus un ievāc vajadzīgo materiālu. «Daudz tiek runāts par klimata pārmaiņām, un augu, kukaiņu valsts, protams, par tām liecina - ne tikai vidējā gaisa temperatūra vai nokrišņu daudzums kādā gadalaikā. Nenoliedzami cilvēku darbība ietekmē norises dabā, bet izmaiņas var būt meteoroloģiskas, dabiskas, taču tās varam vērot arī Latvijā. Katru gadu mūsu teritorijā parādās kāda dienvidiem, stepju dzīvotnēm raksturīga suga, piemēram, mums zināmajām rožvabolēm uz pusi mazāka radiniece, kas līdz šim bija raksturīga stepēm, pēdējos gados konstatēta pat Igaunijā. Šie piemēri liecina, ka klimats kļūst aizvien siltāks,» ir novērojis profesors Barševskis. Arī šogad ziema esot samērā silta, un daudzas sugas netraucēti pārziemos. Tomēr parādās arī jaunas kaitēkļu sugas, un, iespējams, kādā laika periodā tās var savairoties, kaitējot mežsaimniekiem un lauksaimniekiem. Vides speciālisti šiem procesiem seko līdzi un var savlaicīgi izdarīt prognozes. «Esat ievērojuši, ka kastaņām sačokurojas lapas un nokrīt? Pie vainas nesen Latvijā parādījusies tauriņveida kode, kas iedēj oliņas un kāpuri izēd lapu mīkstumu, atstājot tās sausas un nedzīvas. Bet eiroremontu un namu siltināšanas dēļ izzuduši prusaki un drēbju kodes, taču kaut kas vienmēr nāk vietā,» piemērus min A. Barševskis. Arī fosilo sugu izpēte palīdz saprast, kā daba attīstījusies. Pēc kukaiņu žokļu uzbūves var spriest, ko tās ēdušas - augus vai citu sugu pārstāvjus, līdz ar to iespējams secināt, kāda bijusi vide un klimats, vilkt paralēles, kas notiek pasaulē patlaban. Tādēļ zinātnieki veic izpēti pasaules mērogā, salīdzinot datus un glabājot pētījumu eksemplārus.