Nākamgad no ierobežotajiem budžeta līdzekļiem valsts nodrošinās neatliekamo medicīnisko palīdzību, bet par plānveida veselības aprūpi, tajā skaitā operācijām, pacientiem nāksies maksāt pašiem. Veselības ministrija (VM) norāda, ka tiks noteiktas prioritārās grupas, kurām valsts kompensēs arī plānveida procedūras, piemēram, bērniem, grūtniecēm, onkoloģijas, tuberkulozes un psihiatrijas pacientiem, tomēr tas pilnīgi skaidrs būs tikai pēc tam, kad Saeimā tiks apstiprināts budžets un kļūs zināms, cik lieli līdzekļi pieejami nozarei. Tad arī skatīs jautājumu, kurām iedzīvotāju grupām un kādu diagnožu pacientiem tiks nodrošināta valsts kompensētā plānveida aprūpe, skaidro VM pārstāvis Oskars Šneiders. Šobrīd plānotais nākamā gada veselības aprūpes budžets ir 404 miljoni latu, kas ir par 16% mazāk nekā nozarei atvēlēts šogad un par 30% mazāk nekā pērn.
No savas kabatas
Skaidrs, ka valsts nefinansēs, piemēram, plānveida lielo locītavu endoprotezēšanu, kas pagājušajā gadā tika veikta nepilniem trim tūkstošiem cilvēku un kam 2008.gadā tika tērēti 4,8 miljoni latu. Bet rindā uz šādu operāciju gada beigās gaidīja vēl aptuveni 20 000 cilvēku. Saskaņā ar publiski pieejamajiem slimnīcu cenrāžiem endoprotezēšana atkarībā no operācijas veida izmaksā no 700 līdz 3000 latu.
Kā Diena uzzināja lielākajās Latvijas apdrošināšanas sabiedrībās, tirgū ir pieejamas apdrošināšanas polises, kas sedz arī tik dārgas operācijas, tomēr privātpersonas tās nevar iegādāties. Tik dārga veselības apdrošināšana (gadā izmaksātu aptuveni Ls 400 vienam cilvēkam) tiek piedāvāta tikai tad, ja darba devējs to iegādājas uzreiz vairākiem darbiniekiem.
Pērn Latvijā veiktas arī 7400 acu operācijas, kas vairākumā gadījumu ir plānveida procedūras. To cenas ir ļoti dažādas, piemēram, kataraktas operācija var izmaksāt līdz Ls 500. Speciālisti norāda, ka laikus neārstētu acu slimību gadījumā cilvēks var neatgriezeniski zaudēt redzi.
Stacionāros visbiežāk ārstētā slimība bijusi hroniska sirds išēmiskā slimība, šo kaiti pērn dziedēja 16 000 pacientu, liecina Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (tagad Veselības norēķinu centrs) dati. Kardiologs asociētais profesors Andrejs Ērglis norāda, ka kardioloģijas operāciju samaksas «uzgrūšana pacientiem būtu pilnīgs absurds». Šajā medicīnas nozarē pacientu iedalīšana hroniskos un akūtos pacientos nav iespējama, bet var noteikt augsta, vidēja un zema riska grupas. Operācijas kardioloģijā joprojām ir daudzkārt lētākas nekā ārvalstīs, tomēr Latvijas pacientiem tās ir nepieejami dārgas - amplitūdā no 2500 līdz pat 12 000 latu. A.Ērglis uzsver, ka Latvijai ir izdevies ievērojami samazināt sirds slimību izraisītu mirstību un invaliditāti, bet, samazinot finansējumu šajā nozarē, pastāvētu risks izjaukt visu sasniegto, tādēļ nozares finansējums jāsaglabā vismaz šā gada līmenī.
Finansiāla tuvredzība
Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas Sustento veselības politikas koordinatore Iveta Neimane uzsver, ka valsts politika ir ļoti tuvredzīga. Īstermiņā tik tiešām plānveida veselības aprūpes nefinansēšana var būt ietaupījums, bet ilgtermiņā tas izraisīs vēl lielākus tēriņus, jo neārstēta hroniska kaite jebkurā brīdī var kļūt par akūtu slimību un tad tās ārstēšana būs vēl dārgāka. I.Neimane norāda, ka pacientiem trūkst informācijas par to, kādus pakalpojumus tagad apmaksā valsts un par ko ir jānorēķinās pašiem, un bieži slimnieki nevēršas pēc palīdzības, jo ir pārāk apmulsuši.
Diena jau rakstīja, ka līdz ar valsts kompensēto pakalpojumu klāsta sašaurināšanu ir izveidots «sociālais spilvens» - pakalpojumi, ko trūcīgo iedzīvotāju vietā finansē valsts. Tomēr pagaidām vēl nav zināms, vai nākamgad starp maznodrošinātajiem pieejamajiem pakalpojumiem būs arī plānveida veselības aprūpe.